Aina Poiša – sieviete, kas mīl skaistumu

01/10/2013

Aina Poiša – psihoterapeite, kas plašāku atpazīstamību iemantoja, vadot pirmo latviešu sarunu šovu „Aina”, vēlāk arī raidījumu „Tautas balss”, viņas padomus ar interesi lasa sieviešu žurnālu auditorija. Šķiet, ka Aina vienmēr ir kustībā, izmanto teju visas dzīves piedāvātās iespējas, viņa atklāti pauž savas emocijas, necenšas izlikties labāka vai pareizāka kā patiesībā ir, nekad nav slēpusi savu vecumu. Šobrīd viņai ir 56. Viņas acīs allaž ir manāma jaunības un viegla dulluma dzirksts. Par viņu saka, ka izskatās jaunāka par saviem gadiem. Ar viņu ir interesanti un viegli. Un viņas domās ir vērts ieklausīties.

Kādas ir Tavas pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu skaistums?

Vispirms skaistums ir bauda acīm. Tā ir mana pirmā sajūta. Vārdu skaistums jau mēs nelietojam tikai par cilvēku, bet arī par lietām, uz kurām raugoties, tiek apmierināta mūsu estētiskā vajadzība. Kaut kas vienkārši patīk un acis gūst pozitīvu kairinājumu. Es domāju, ka tā ir ļoti subjektīva vajadzība no baudas sērijas ikvienam no mums.

Vai, tavuprāt, skaistums ir sinonīms vārdam patīk?

Ne gluži. Patikšana vairāk rodas sajūtu līmenī, bet skaistums ir ārpusē, tas radīts, lai šīs patikšanas sajūtas rosinātu.

Vai piekrīti, ka šobrīd pasaulē valda skaistuma un jaunības kults?

Piekrītu.

Kādēļ cilvēki tam ļaujas? Kādēļ seko šai skaistuma propagandai?

Tādēļ, ka cilvēkiem nepatīk vecums, un tam ir savs pamatojums. Es arī nedomāju, ka mums nemitīgi jāatkārto, ka katram vecumam savs skaistums. Vecums nav skaists! Var būt skaistas attiecības vecumā, cilvēki var mācēt skaisti novecot, bet principā vecums nav skaists, tur nav vairs nekāda estētika. Jā, tas ir skarbi, ko es saku, bet es pati ar to saskaros, man apkārt ir tik daudz vecu cilvēku – vecāki, kas noveco, paziņas, kaimiņi, laika zobs viņus šausmīgi deformējis. Arī paši viņi atceras savus „goda” laikus, un, skatoties spogulī prasa – vai tas esmu es? Es sevi nepazīstu! Nepatīk tas, ko tur redz.

Šobrīd milzum daudz skaistumkopšanas līdzekļu un procedūras palīdzību sola ne vien apturēt novecošanās procesus, bet pat atgriezt laiku atpakaļ. Ir pieejama plastiskā ķirurģija, injekcijas … Vai Tavuprāt šie upuri ir skaistuma vērti?

Tirgus ir tirgus. Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Domāju, ka cilvēkam ar vēsu prātu šie piedāvājumi ir jāizvērtē, nevis akli jāseko masveida ideoloģijai, ka skaistuma kults ir vienīgā vērtība. Tā noteikti nav vienīga vērtība, bet ne visi cilvēki ir tik stipri, lai noturētos tam pretī. Bet viennozīmīgi – cilvēkiem ir jārūpējas par sevi, sevī ir kaut kas jāiegulda, lai justos labāk. Sejas, ķermeņa, matu, nagu kopšana ir pašcieņa ne tikai pret sevi, bet arī citiem. Satikties ar bomzi taču nevienam nav patīkami! Diemžēl ir ne mazums piemēru, kad sievietes krīt galējībās un paliek atkarīgas no plastikas un dažādām citām manipulācijām, - tas ir kā „uzsēsties uz adatas”. Jāsaprot, ka ielā mērā mūsu izskatu nosaka genofonds, dzīves pieredze, notikumi tajā, bet mūsu spēkos ir kopt sevi un ieguldīt sevī tik daudz rūpes, lai nepasteidzinātu novecošanos. Nereti gadās, kad laukos satieku 30-gadīgas sievietes, kas izskatās uz pusi vecākas, jo dzīve viņas ir salauzusi , viņām nav zobu, pie friziera dzīvē nav bijušas, nezina nosaukt nevienu krēmu, labākajā gadījumā seju notīra ar gurķa mizu. Tās abas ir galējības, manuprāt patiesība ir kaut kur pa vidu.

Šī atkarība no sevis nepārtrauktas uzlabošanas ir saistīta ar valdošo skaistuma kultu vai bailēm no vecuma?

Abas šīs lietas. Ir sievietes, kas nespēj sevi pieņemt, un tā ir drīzāk psiholoģiska problēma. Viņas pakļaujas skaistuma kulta ietekmei, jo nav spēcīgas kā personības. Notiek sievietes neapmierinātības ar sevi satikšanās ar spiedienu no malas un solījumu „Tu vari būt vislabākā, vari būt mūžīgi jauna, ja nopirksi kārtējo kosmētisko līniju!”

Vai pati būtu ar mieru gulties zem ķirurga skalpeļa?

Esmu to vienreiz darījusi! Pēc „Ainas” šova pirmās sezonas (2007.gadā. – red.). Man plakstiņi sāka noslīdēt un gulties virsū uz acīm, grimētāja vairs nevarēja normāli uzklāt grimu, acis arī smagas palika, sāk fiziski spiest un bija jārauc piere uz augšu, lai normāli redzētu. Tā bija arī darba diktēta prasība, jo raidījuma vadītājs ir kā prece, kurai atbilstoši jāizskatās, un es to apzinājos, plus vēl fiziskā vajadzība, lai atvieglotu acis.

Kāda bija tava pieredze?

Ļoti laba. Es operāciju veicu Igaunijā, man rekomendēja dakteri Tartu. Pietiekoši svarīgi likās, ka tas ir inkognito un es varēju izvairīties no paparaci zibspuldzēm. Man bija motivācija veikt šo operāciju, es to varēju atļauties gan finansiāli, gan laika ziņā, jo darīju to vasarā, kad nenotika šova filmēšana. Ar dakteri mēs ļoti labi sapratāmies, mans galvenais noteikums bija saglabāt manus sejas pantus, jo mēs zinām, ka plastikas ķirurgs spēj izmainīt seju. Es nenožēloju, ka veicu operāciju, jo rezultāts patiešām bija labs. Tagad, kad pagājuši vairāki gadi, rezultāts vairs nav kā sākumā, bet, ja operācijas nebūtu bijis, tad gan būtu plakstiņi pāri pār acīm pārkārušies. Manas dzimtas sievietēm tā ir raksturīga plakstiņu īpatnība. Plastiskā operācija nav nekāds grēks, kas būtu jāslēpj, tāpēc arī to neslēpju!

Vai esi mēģinājusi kādu no aktīvajām salona procedūrām?

Esmu veikusi fotoatjaunošanu. Domāju, ka procedūra bija man ļoti atbilstoša, jo pēc vasaras es kā saules cilvēks, sapratu, ka ādu esmu pabojājusi, parādījās pigmenti, ko ar mikroskopu uzreiz saskatīja, klāt vēl pases dati un mana kuperozā āda. Pie temperatūras svārstībām vai pie stresa asinsvadi plīst, un līdz šim mēģinātie līdzekļi bija bez īpaša efekta, taču pēc fotoatjaunošanas man pašai šķita, ka āda ir atjaunojusies, kļuvusi vienmērīgāka sejas krāsa. Salonā „Bize” ir viena forša kosmētiķe, kas man sīki izstāstīja par procedūru un tās norisi, neko neslēpjot, tāpēc piekritu. Man nepatīk, kad man uzmācās un cenšas ar varu kaut ko uzspiest, pierunāt.

Vai plāno izmēģināt vēl kādu skaistumkopšanas procedūru?

Es reizēm aizdomājos par mezoterapiju, esmu novērojusi uz dažām savām draudzenēm, ka no šīs procedūras ir ļoti labs efekts. Kad es sāku raizēties par daudz, tad man tā dusmu krunka starp uzacīm ievelkas. Pagaidām gan es tikai aizdomājos par šo procedūru. Nezinu, vai saņemšos, jo man ir bail no tā, ka man tik dzīva mīmika, un tur pēkšņi kaut kas nobloķēsies.

Bet mezoterapija jau nav botulīna toksīns, kas bloķē nervu impulsus! Tie ir bioloģiski aktīvi kokteiļi, kurus ievada zemādā.

Tiešām? Tad tas patiešām varētu būt man tuvā interešu lokā.

Cik daudz naudas mēnesī tu tērē savam skaistumam?

Es tērēju naudu sportam, masāžām. Man ir kosmētiķe, pie kuras es jau gadus 20 regulāri eju uz sejas masāžām, un kuras rokām es uzticos bez ierunām. Tā man ir svēta lieta. Vēl es katru nedēļu tērēju naudu par pirti, 2 reizes mēnesī eju uz vispārējo ķermeņa masāžu. Ja to visu sasummē, diezgan daudz tomēr sanāk. Ja ir runa par kosmētiskajiem līdzekļiem, tiem es tērēju maz, jo parasti kāds kaut ko uzdāvina, es daudz lietoju vīra spiestās eļļas(paskaidrojums), vasarā vispār neko citu, izņemot mitrinošo krēmu vai attīrošo rožūdeni. Domāju, ka man ir ļoti elementārs komplekts.

Tātad Tev ir svarīgi izskatīties skaistai?

Jā, man ir svarīgi! Es pat neteikšu skaistai, bet lai paskatoties spogulī, nevajag nepatikā novērsties. Kaut gan tad, kad varbūt fiziski izskatos labi, bet man ir kāds kreņķis, sejas vaibsti vienalga noslīd uz leju – gravitācijas spēks ir spēcīgāks par masāžām un krēmiem! Priecīgs cilvēks ir skaists cilvēks.

Vīrs Tev saka, ka esi skaista?

Viņš saka, ka es labi izskatos. Labāk par daudzām manām vienaudzēm.

Tu ilgstoši esi strādājusi TV kameru priekšā, publiski uzstājusies, par tevi rūpējās frizieri, grimētāji, stilisti. Vai noņemot grima kārtu un sasienot matus virs galvas, tu izjūti kontrastu – gan iekšēju, gan apkārtējo cilvēku attieksmē?

Interesantākais, ka cilvēki, kas mani uz ielas atpazīst, saka: „Vai, jūs dzīvē izskatāties vēl labāk kā televīzijā!” Tā nav kritika grimētājām, bet ikdienā es ļoti minimāli lietoju kosmētiku un starpība ir ļoti liela. Darbā grima kārtas es pieņēmu kā darba sastāvdaļu. Tas ir pārsteidzoši, kādu efektu var panākt ar grimu – gan ļoti labu, gan pretēju. Katrai grimētājai ir arī savs „rokraksts”, ko var just, jo vienai vairāk gribas izteikt sevi un savu izpratni, par to, kā jāizskatās tavai sejai, bet cita mēģina akcentēt to, kas ir šīs akcentēšanas vērts. Es domāju, ka tā ir lielāka gudrība, jo vērojot sevi no malas, domāju, ka bieži vien daudz kas ir bijis pārspīlēts, - no vienas puses grib, lai tu labi izskaties, bet uzkrāmē kilogramu grima, kas padara vēl vecāku, un tad nav brīnums, ka cilvēki uz ielas saka, ka dzīvē izskatos labāk.

Tu esi piedzīvojusi tik daudzus grimētājus, stilistus, frizierus, vērojusi sevi no malas, un šķiet, ka lai nu kam, bet Tev jau nu saprašana par to, kas piestāv un kas nē ir šo gadu laikā izkristalizējusies. Bija pārsteigums bija tevi satiekot pavasarī, dodoties uz stila kursiem.

Pirmkārt, mani šīs lietas ļoti interesē. Otrkārt, es šos kursus apmeklēju, lai gūtu papildus zināšanas savam psihoterapeita darbam. Es strādāju ar sievietes pašvērtību, analizējot viņu no iekšpuses, lai viņa sāk sevi pieņemt, bet āriene ir kā forma, arī ar to jāstrādā, lai apzinātos savu vērtību, ir beidzot jāaiziet uz veikalu un varbūt pirmo reizi jāatļaujas sev nopirkt apģērbu, kas izceļ personību. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ devos uz Bogomolova imidža skolu, jo sapratu, ka man ir čujs un ņuhs, bet trūkst teorētisku zināšanu, lai strukturēti sakārtotu galvu un spētu pielietot šīs zināšanas profesionāli. Visu mūžu jāmācās kaut kas, pat ja tas ir šķietami atšķirīgs no tavas pamatnodarbošanās. Arī Bogomolovs kā personība ir ļoti interesants, es 3 dienas pavadīju atvērtu muti, baudot viņa pasniegšanas manieri. Kādas pāris reizes esmu šīs zināšanas likusi lietā, izrevidējot garderobi sievietēm.

Kā „Ievas pārvērtībās”?

Tieši tā. Tikai saudzīgākā un intīmākā gaisotnē. Un palīdzējusi nokomplektēt sezonai apģērbu tā, lai radītu iespaidu, ka dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Bet patiesībā nav nekādas dzīvošanas pāri saviem līdzekļiem, ir čujs, ņuhs un poņa!

Šobrīd skaistumkopšanas saloni diezgan aktīvi arī vīriešus mudina izmantot dažādas skaistumkopšanas procedūras. Kāds ir tavs viedoklis – vai vīrietim pietiek ar dabisku skaistumu, vai vējā aprautie vaigi padara viņu vīrišķīgāku vai tomēr arī viņiem ir jārūpējas par savu izskatu?

Šobrīd ir 21. gadsimts un attiecībās valda līdztiesība, sieviešu prasības attiecībā pret vīriešiem aug. Ilgu laiku tomēr sievietes dzīvojušas zem prasību spiediena - tev ir jābūt tik tievai, tik garai vai tik īsai, lai tu būtu laba prece vīriešu pasaulē. Ja kritērijiem neatbilsti, rēķinies, ka tevi neviens neizvēlēsies. Paldies Dievam, situācija ir mainījusies, sieviešu pašapziņa – cēlusies, un nu jau arī viņas ir spējīgas izvēlēties. Viens no izvēles kritērijiem – vai vīrietis māk par sevi rūpēties vai viņam viss vienalga. Protams, atkal ar mēru, nekļūstot par unisex. Ir normāli, ja vīrietim ir koptas rokas, kopti mati, ja ar viņam ir kādi vizuāli defekti, tad viņš izvēlas tādas procedūras, kas to novērš, nevis staigā ar pūtēm vai pārlieku sasvīdušām kājām, neko nedara savā labā un visiem tas ir jācieš.

Vīriešiem ir arī jāpārstāj kautrēties spert soli skaistumkopšanas salonā!

Dabīgi! Nav jājūtas kā minoritātei par to, ka viņš ieiet šajā it kā sieviešu pasaulē. Sievietes arī ir iegājušas vīriešu pasaulē. Welcome! Nāciet arī pie mums!

Skaistums, vara, nauda. Kura no šīm lietām visspēcīgāk dominē?

Lai uzturētu skaistumu, ir nepieciešami naudas līdzekļi. Viennozīmīgi. Tas nav lēts prieks. Izņēmums varbūt ir tie gadījumi, kad sieviete pareizi māk izmantot pieejamos dabiskos līdzekļu un, kombinēt tos. Par varas jautājumu ir interesanti, jo skaista sieviete izjūt, ka viņai ir vara, un tas reizēm ir bīstami. Tas ir ļoti izaicinoši un sniedz pašpārliecību, bet kādreiz aiziet otrā galējībā, un viņa to izmanto ļaunprātīgi. Tas ir ļoti spēcīgs ierocis! Skaistums var manipulēt gan ar varu, gan ar naudu, tā ir neapstrīdama formula.

Atvadoties Aina saka: „Šķiet, ka tā bija Sofija Lorēna, kas teica, ka arī neglīta sieviete, ja viņa ir pārliecināta par sevi, kļūst skaista. Skaistums vienmēr ir relatīvs jēdziens skaista vai neglīta…” Un te nu jāpiekrīt gan Sofijai, gan Ainai.

Ingrīda Ozoliņa, Intensa.Pro