Iepazīstam kosmētisko līdzekļu sastāvdaļas! Glikolskābe

22/05/2013

Glikolskābe ir daudzu kosmētisko līdzekļu sastāvdaļa, to izmanto pīlingos, tās galvenā īpašība ir saudzīga ādas atbrīvošana no atmirušajām sūnām, tā parada ādu mirdzošu un gludu. Glikolskābe (alfa – hidroksilskābe) pieder AHA jeb augļskābju kopai.

Glikolskābi izmanto ādas, kas cietusi no pārmērīgas ultravioleto staru iedarbības, ārstēšanai. Tai piemīt spēja iekļūt dermā – ādas slānī, kas atrodas zem epidermas. Epiderma ir ādas virsējais slānis, hipoderma ir visdziļāk ādā esošais slānis. Popularitāti ir iemantojis glikolskābes pīlings, jo glikolskābe pat ļoti augstā koncentrācijā neizraisa ādas iekaisumu un apsārtumu kā citi preparāti, un āda īsā laikā atgūst normālu izskatu.

Interesanti fakti, kas ļauj spriest par glikolskābes iedarbības mehānismu, tika atklāti kultivējot cilvēka fibroblastus (saistaudu šūnas). Pēc 24 stundu ilga inkubācijas perioda glikolskābes iedarbībā, fibroblasti tika attīrīti un izmērīts kolagēna I sintēzes ātrums. Kultivējot ar glikolskābi apstrādātus fibroblastus, tika novērots kolagēna I sintēzes pastiprinājums, turklāt efekts bija atkarīgs no skābes koncentrācijas.

Pirmais klīniskais pētījums, kura laikā tika izmatota 50% glikolskābes iedarbība uz ādu, kas cietusi no ultravioleta starojuma, tika veikts 1966. gadā ASV. Pētījumā piedalījās 40 brīvprātīgie vecumā no 35 līdz 70 gadiem, kuriem bija izteiktas fotonovecošanās pazīmes.

Eksperimenta gaitā gēlu, kas saturēja 50% glikolskābi, reizi nedēļā klāja uz vienas sejas pusi un plaukstu, bet uz otru pusi – to pašu gēlu bez glikolskābes. Pirms un pēc eksperimenta visiem tā dalībniekiem tika veikta biopsija. 90% eksperimenta dalībnieku pēc 4 nedēļām tika novēroti būtiski ādas uzlabojumi vietās, kuras tika apstrādātas ar glikolskābi. Saules keratozes izpausmes bija novērstas 20 % eksperimenta dalībnieku, bet sīkās krunciņas – 34%.

50 % glikolskābi saturoša gēla iedarbības laikā vairums pacientu sajuta kņudināšanu, ko raksturoja kā diskomfortu neradošu. .

Histoloģiskās izmeklēšanas laikā ādas laukumos, kas tika pakļauti glikolskābes iedarbībai, tika konstatēts ādas raga slāņa biezuma samazinājums par 53%. Epidermas biezums bija palielinājies par vidēji 19%, dzīvo šūnu slānis dubultojies. Tiek uzskatīts, ka epidermas biezuma palielināšanās, iespējams, ir pīlinga efekts – šūnu pastiprināta dalīšanās bazālajā slānī, kas notiek pateicoties ādas atmirušo šūnu raga kārtas likvidēšanai. Krunciņu samazināšanās var tikt izskaidrota ar ādas raga slāņa nolobīšanos, ka arī daļēji ar epidermas slāņa biezuma palielināšanos. Tāpat nav izslēgta glikolskābes tieša ietekme uz kolagēna izstrādi, kas savukārt sniedz būtisku ieguldījumu ādas struktūras normalizēšanā.

Iespējams, glikolskābes ir duāla iedarbība uz ādu – specifiskā iedarbība (tiešā ādas šūnu stimulācija) un nespecifiskā iedarbība (pīlinga efekts). Nošķirt stimulējošo un kairinošo glikloskābes iedarbību uz ādu izdevās vien tad, kad tika izstrādāts jauns ingredients – stroncija nitrāts, kas spējīgs praktiski pilnībā bloķēt neirogēno iekaisuma komponentu, ko izraisa skābes un sārmi. Fakts, ka stroncija nitrāts nomāc neirogēnā iekaisuma stadiju, ļauj kontrolēt glikolskābes iekļūšanas dziļumu ādā – tiklīdz uz ādas parādās apsārtums, skābe ir sasniegusi dzīvās šūnas.

Veiktie pētījumi liecina, ka glikolskābei piemīt ne tikai atmirušo šūnu nolobošais efekts, bet tā arī darbojas kā tiešs ādas atjaunošanās stimulators.

Izmantoti žurnāla Kosmetic Baltikum Professional materiāli