L'Oréal – viss sākās ar sadedzinātiem sievas matiem

05/09/2013

2009. gadā kompānijaL'Oréal svinēja savu simtgadi. 1907. gadā šo nu jau visā pasaulē pazīstamo kompāniju dibināja ķīmiķis Eižens Šūlers.

Pēc ķīmiķa profesijas apgūšanas, Šūlers uzsāka darba gaitas Francijas Centrālajā aptiekā. Biznesu viņš sāka veidot sadzīviskas nejaušības pēc - reiz vakarā viņš sastapa savu sievu Luīzi nelāgā garastāvoklī un … ar cepuri galvā. Izrādās, ka viņai frizieris bija neveiksmīgi nokrāsojis matus un blondo loku vietā viņa ieguva apdedzinātus matus ar rudu nokrāsu. Tajos laikos bija pieejamas tikai dabiskas krāsas – henna un basma. Lai nomierinātu sievu, Eižens izgudroja sintētisko matu krāsu, kas sajūsmināja ne tikai Luīzi, bet arī kādu pazīstamu frizieri. Tā radās matu krāsa ar nosaukumu L’Auréale – pirmā nekaitīgā sintētiskā krāsa bez svina. Tā sākāsL'Oréal uzvaras gājiens.

1909. gads – Eižens Šullers reģistrē savu kompāniju ar sarežģītu nosaukumu Société Française de Teintures Inoffensives pour Cheveux (Franču nekaitīgu matu krāsu ražošanas kompānija) ar devīzi „pētījumi un inovācijas skaistuma jomā”. Kompānija ar šādu pretenciozu nosaukumu mitinājās pieticīgā divistabu dzīvoklī Parīzē, un tās sākotnējais budžets bija 800 franki.

1928. gadā Eižens Šūlers iegādājas nelielu ziepju ražotni „Monsavon” un pēc 10 gadiem šī ziepju zīmols kļuva par visvairāk pārdoto Francijā.

1929. gadā Eižena kompānija sāka Parīzes tirgū piedāvāt matu krāsu Immédia – mūsdienu matu krāsu prototipu uz peroksīda bāzes, kas matus krāsoja ātrāk un kvalitatīvāk par savam priekšgājējām.

1932. gadā Eižena rūpala paplašinājās līdz leģendāro matu laku ražošanai.

1934. gadā tiek radīts līdz šim nedzirdēts jaunums – matu šampūns DOP, - līdz tam matu mazgāšanai izmantoja tikai ziepes.

1936. gadā tika izstrādāts pieniņš ādas aizsardzībai no saules „Ambre Solaire”, kas veiksmīgi sakrita ar laiku, kad tika ieviesti apmaksāti atvaļinājumi un iedegums kļuva par jauno modes tendenci.

1939. gadā tika reģistrēts zīmols L'Oréal ar galveno ofisu Parīzē Ruāla ielā 14. Daudzi nosaukuma saskata līdzības ar franču valodas vārdiem l'or (zelts) un aureole (oreols). Cita versija nosaukums radies no 20.gs. sākumā populārās frizūras l'auréale – matu lokas aptver seju, veidojot ko līdzīgu oreolam.

1947. gadā L’Oréal piedāva tirgū pirmo matu krāsu lietošanai mājas apstākoļos Rege-Color.

1953. gadā L’Oréal paplašina savu tirgu ārpus Eiropas robežām un atklāj savu pirmo filiāli ASV.

1963. gadā tiek radītas vannas putas „Obao”.

1966. gadā Gaiems Larošs rada aromātu Fidji no L’Oreal.

1967. gadā zīmols sāk izmantot reklāmas saukli „Jo es esmu tā vērta”.

L’Oreal zīmols paplašinās, jo iegādājās citus pazīstamus kosmētikas zīmolus – 1964. gadā tiek nopirkta kompānija Lancôme, 1965. gadā Garnier, 1970. gadā Biotherm , bet 80-tajos gados kompāniju Helena Rubinstein un Vichy akcijas, 1989. gadā La Roche-Posay , bet 1996. Gadā – Maybelline akcijas. Viens no pēdējiem un lielākiem koncerna pirkumiem ir kompānijas The Body Shop iegāde par 52 miljoniem ASV dolāru 2006. gadā.

2008. gadā L’Oréal laiž klajā kosmētikas līniju vīriešiem.

Ta L’Oréal no ģimenes biznesa pārtapa par pasaulē lielāko kosmētikas koncernu. Šobrīd L’Oréal ir 67 000 darbinieku, 47 rūpnīcas 22 pasaules valstīs un 25 visā pasaulē pazīstamas kosmētikas kompānijas, kas piedāvā tirgū aptuveni 500 dažādus zīmolus, ko pārdod 130 valstīs.

Pārsteidzošs fakts – vairums kosmētikas zīmolu, ko iegādājaties aptiekās, supermārketos un par ekskluzīvos kosmētikas veikalos, pieder koncernam L’Oréal - ĽOréal Professionnel, Kerastase, Redken, Matrix, ĽOréal Paris, Garnier,Maybelline, SoftSheen-Carson, Lancôme, Giorgio Armani, Yves Saint Laurent, Ralph Lauren,Biotherm, Helena Rubinstein, Shu Uemura, Kiehl's, Diesel, Cacharel, Vichy, La Roche-Posay, Innéov,SkinCeuticals un The Body Shop.
L’Oréal sekojot Eižena Šūlera lozungam, velta milzīgu uzmanību pētījumiem kosmetoloģijas sfērā, - tam pieder 5 zinātniski pētnieciskie centri – 2 Francijā, ASV, Japānā un Ķīnā, 2700 ķīmiķi ik gadu rada ap 3000 jaunu kosmētisko formulu.

Materiālu sagatavoja Intensa.Pro redakcija