3 jaunības eliksīri. Kas tie ir?

15/05/2014

Ko darīt, ja pirmās novecošanās pazīmes – sīkās grumbiņas – pārsteigušas jau 20 gadu vecumā, bet pumpas seju „rotā”, kad jau 25? Nav liela bēda! Gods zinātniekiem, kas ar trim brīnumainām vielām radījuši revolūciju kosmetoloģijā.
Kas ir šīs 3 brīnumainās vielas, kas radījušas apvērsumu kosmetoloģijā?

Retinols

A vitamīna pārsteidzoši dziednieciskā iedarbība bija zināma jau Senajā Grieķijā, kur ārsti ādas saslimšanas dziedēja ar svaigu aknu kompresēm.

Miljoniem sieviešu visā pasaulē retinolu pazīst ka A vitamīnu. Tagad pat grūti iedomāties, kā cilvēki bez tā ir iztikuši agrāk, jo kosmetoloģijā to sāka izmantot vien pirms 15 gadiem. Toreiz krēmi ar retinolu to sastāvā izraisīja īstu revolūciju! Pateicoties tiem, beidzot novecošanās procesam bija iespēja pateikt skaļu NĒ!

Retinolam piemīt spēja iekļūt dziļākajos ādas slāņos, stimulēt elastīna veidošanos un šūnu dalīšanos, turklāt tas nostiprina arī kapilārus. Āda ne vien izskatās jaunāka, bet tā patiesi atjaunojas. Retinolam piemīt arī spēja regulēt tauku dziedzeru darbību, ārstēt pinnes un attīrīt adu no atmirušajām šūnām. Būtiski, ka krēmus ar retinolu var lietot visa mūža garumā, jo tas neizraisa pierašanas efektu, un āda ilgus gadus saglabā svaigumu un jauneklīgu izskatu.
Lietojot krēmus, kuru sastāvā ir retinols, sākumā seja var kļūt apsārtusi, taču tas nav iekaisums vai alerģija, - vienkārši āda uz kādu laiku kļūst jūtīgāka.

A vitamīns par retinolu kļuva vien XX gadsimta 50.-tajos gados, kad izdevās to iegūt mākslīgas sintezēšanas ceļā. Atšķirībā no citiem vitamīniem, tas iekļūst dziļi šūnās un iedarbojas uz tās kodolu. Tas iedarbojas arī uz DNS šūnām un „dod uzdevumu” tām atjaunoties, dalīties un nobriest.

Rodas jautājums – ja reiz retinolam ir tik brīnumaina iedarbība, kādēļ to sāka izmantot kosmetoloģijā vien 90.-tajos gados? Izrādās, ka ādai tas ir nepieciešams vien aktīvajā formā, un agrāk nogādāt līdz ādas dziļākajiem slāņiem šādā veidā nebija iespējams. Nonākot saskarsmē ar ādu tīrā veidā, gaismas un gaisa iedarbībā tas ātri noārdās.

Vēsture

XX gadsimta 20.-tajos gados zinātnieki atklāja jaunu vielu. Tā ļoti atšķīrās no iepriekš izpētītajiem taukiem, olbaltumvielām un ogļhidrātiem. Zinātnieki to nodēvēja par vitamīnu (no latīņu valodas vita – „dzīvība”). Tā kā tas tika atklāts pirmais, tas ieguva nosaukuma burtu A.

Taču aizrauties ar A vitamīna lietošanu pārmērīgi lielos daudzums arī nedrīkst, jo tas var izraisīt ādas kairinājumu. Retinolu krēmu sastāvos iekļauj tikai nopietni kosmētikas ražotāji, kam ir laba zinātniski pētnieciskā bāze.

Lietojot kosmētiku, kuras sastāvā ir retinols, uzturā jāierobežo to produktu lietošana, kuri satur lielu A vitamīna daudzumu – aknas, olu dzeltenumus, burkānus, jo var rasties organisma intoksikācija. Pārstrādātais A vitamīns uzglabājas aknās un nepieciešamības gadījumā tiek nogādāts uz citiem orgāniem, tostarp ādu. Lietojot to pārmērīgos daudzumos, labākajā gadījumā var iegūt apsārtušu ādu un dzeltenus nagus, sliktākajā – saindēšanos.

Salicilskābe

Salicilskābes nosaukums radies no latīņu vārda salix – vītola, no kura mizas iegūst šo vielu.

Salicilskābi izmanto ādas slimību, tai skaitā piņņu, ārstēšanai. Tā iekļūst ādas virsējā slānī un izjauc saikni starp atmirušajām šūnām, kas veicina to atdalīšanos un adas atjaunošanos. Salicilskābe pieder aspirīna grupai, tādēļ palīdz mazināt arī iekaisumu un apsārtumu.

Kosmetoloģijā salicilskābi izmanto salīdzinoši nesen – vien 50 gadus. Nebūt ne daudzas kompānijas izmanto šo kaprīzo skābi – kā jebkuram aktīvam komponentam, tai nepieciešama īpaša pieeja, jo lielā koncentrācijā tā izraisa gļotādas kairinājumu, tādēļ to izmanto kopā ar citiem komponentiem, piemēram, glicerolu.

Viena no kompānijām, kam izdevies „pakļaut” salicilskābi, ir Clinique. Jau 30 gadus šī kompānija izmanto salicilskābi kā eksfoliējošu līdzekli. Šīs kompānijas dermatologi apgalvo, ka nav nekā labāka pīlingam mājas apstākļos. Salicilskābe neizraisa alerģijas un aizkavē novecošanās procesus.

Vēsture

Par salicilskābes īpašībām cilvēki pirmo reizi uzzināja vairāk kā pirms 2000 gadiem, kad sengrieķu dziednieki atklāja, ka vītola koka miza, izmērcēta karstā ūdenī, spēj atvieglot galvas un zobu sāpes, un pat pazeminat temperatūru, kas tajos laikos nereti beidzās letāli.
Apzinoties faktu, ka vītola mizai piemīt vērtīgas īpašības, ķīmiķi pēc daudziem gadu simtiem spēja iegūt salicilskābi tīrā veidā. Drīz pēc tam eiropiešu ārsti sāka to izmantot ādas saslimšanu ārstēšanai. Tas notika vairāk kā pirms 150 gadiem, kad vēl nebija antibiotiku. Tolaik ar salicilskābi ārstēja bakteriālas infekcijas, arī psoriāzi un pinnes.

Hialuronskābe

Hialuronskābes izpētes ēra sākās 1934. gadā, kad zinātnieki Karls Meijers un Džons Palmers pirmo reizi atdalīja šo polisaharīdu no vērša acs, un iepazīstināja pasauli ar universālām īpašībām apveltītu molekulu. Šo skābi kosmetoloģijā sāka izmantot 80.-tajos gados.

Hialuronskābe ir viela, kas ietilpst ādas šūnu sastāvā, zemādas taukos un saistaudos. Tā nodrošina ādas tvirtumu un elastību, saglabājot ūdeni šūnu iekšpusē. Ja āda zaudē savu tvirtumu, kļūst sausa un ļengana, tas nozīmē, ka āda organisms netiek apgādāts ar ūdeni pietiekamā daudzumā un ādas dabiskā sastāvdaļa – hialuronskābe – sākusi noārdīties, un atkal tā atgūtu savu tvirtumu, tā atkal jāaizpilda ar hialuronskābi. Patlaban tā tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajiem kosmētisko līdzekļu komponentiem. Sintezētā veidā tā ir balta pulvera veidā, kas viegli šķīst ūdenī un veido gēlu, kuru tālāk izmanto preparātos.

Hialuronskābe lieliski sader ar ādu un ir absolūti nevainīga – tā neizraisa iekaisumu un alerģiskas reakcijas, to saturošie krēmi un emulsijas ir ar maigu un vieglu tekstūru. Tie viegli klājas uz ādas, veidojot plānu aizsargplēvi, kas piesaista mitrumu no gaisa un neļauj tam iztvaikot. Šī autiņbiksītēm līdzīgā unikālā īpašība atšķir hialuronskābi no iepriekšējiem diviem glicerīna tipa mitrinātājiem. Pat sausā telpā, kurā darbojas kondicionieris, brīnumgēla plēvīte saglabās mitrumu.

Vēsture

Slavenais padomju akadēmiķis N. F. Gamaleja jau 1948. gadā uz hialuronskābes bāzes tika radīts pirmais brūces dziedējošais preparāts „Reģenerators”. Brūču dziedēšana arī ir viena no galvenajām īpašībām, kādēļ haialuronskābi tik ļoti iecienījuši kosmetologi.

Mūsdienu kosmetoloģijā tiek veiktas visdažādākās procedūras – plastiskās operācijas, pīlingi, injekcijas u.c., – kas traumē ādas virsmu, kas savukārt var izraisīt infekciju, iekaisuma procesu un citas slimības. Lai to novērstu, uzreiz pēc procedūrām jālieto speciāli brūces dziedējoši un atjaunojoši kosmētiskie līdzekļi, un tie vis satur hialuronskābi. Esot ādas „karkasa” sastāvdaļa, tā stimulē jaunu ādas šūnu veidošanos, pilda imūnaizsargājošas un antioksidējošas funkcijas. Hialuronskābe palīdz arī mazināt tūsku, tās spēja atjaunot ādu padara to neaizvietojamu pēcoperāciju reabilitācijas periodā.

Materiālu sagatavoja Intensa.Pro redakcija