Agnese Rakovska: "Uzskatu, ka skatuves tēlam jābūt spilgtam"

20/03/2014

Šova „Izklausies redzēts” pirmā raidījuma uzvarētāja, grupas „Triānas parks” soliste Agnese Rakovska raksturo sevi, kā interesantu un vispusīgu personību. Savu brīvo laiku viņa cenšas pavadīt pēc iespējas aktīvāk. Agnese ar mūziku ir saistīta jau kopš bērnības, arī tagad visu savu dzīvi viņa cenšas saistīt ar to, kas viņai rada prieku un labas sajūtas.

Agneses uz skatuves izceļas ar savdabīgu tērpu un koša grima izvēli, savukārt ikdienā viņa izvēlas būt dabiska, tāpēc pārsvarā kosmētiku nelieto.

Jūs ieguvāt pirmo vietu patlaban populārā TV3 šova „Izklausies redzēts” pirmajā raidījumā, kurā bija jāiejūtas britu dziedātājas Eimijas Vainhausas tēlā. Kādas emocijas pēc šova?

Īstenībā bija ļoti bailīgi, jo tas bija pirmais šāda veida projekts, kurā piedalos, arī pārējiem nebija pieredzes. Var teikt, ka tur bija neliels haoss. Nevarēja sākumā saprast, kas tur īsti notiks, kā filmēs, kā tas viss izskatīsies. Tagad jau esam iesildījušies, bet tas viss tiešām bija kā sniegs uz galvas. Kad paziņoja uzvarētāju, biju apmulsusi un neizpratnē, jo visi tiešām ļoti centās. Protams, ka uzvara bija ļoti patīkama, bet kopumā tas ir ļoti jautrs pasākums, mēs, dalībnieki, pat īsti nesacenšamies savā starpā.

Kuram, Jūsuprāt, būtu bijis jāuzvar pirmajā raidījumā, ja Jūs pati būtu bijusi žūrijā?

Man ļoti patika Rihards Lepers, es arī viņam atdevu savas piecas balsis. Man patīk kā Rihards strādā, viņš ar savu aktiera talantu iejūtas ļoti labi savās lomās. Es no viņa to arī nedaudz cenšos špikot.

Kas Jums palīdz veidot Jūsu skatuves tēlu „Triānas Parka” koncertos?

Galvenās idejas dzimst galvā pašai, bet vispār man ļoti daudz palīdz profesionāli cilvēki, dizaineri. Ja es, piemēram, ieraugu kaut ko sev saistošu modes skatēs, es to iegādājos un tas paliek manai lietošanai. Man ļoti palīdz latviešu dizaineri, arī viņiem patīk ar mani strādāt, jo ļauju uz savas ādas realizēt visas viņu trakās idejas.

Kā izlēmāt veidot tik ekscentrisku skatuves tēlu?

Es uzskatu, ka skatuves tēlam ir jābūt ļoti spilgtam, tā ir vieta, no kurienes vienkāršijāspridzina. Ir personības, kas koncerta laikā tērpusies t-kreklā un džinsos, spēj fascinēt skatītājus, - tas tiešām ir ļoti superīgi, bet es to nespēju. Man vajadzēja meklēt dažādus vizuālos risinājumus, lai iegūtu tēlu tādu, kas skatītājus uzrunā un neatstāj vienaldzīgus. Es skatuvi uztveru kā teātri.

Ar ko jūsu ikdienas tēls atšķiras no skatuves tēla?

Tie ir divi pilnīgi dažādi cilvēki. Ikdienā gandrīz vispār nelietoju kosmētiku. Katram cilvēkam mati ir tik gari, cik ir, to pašu var teikt par skropstu biezumu, tāpēc ikdienā neko necenšos mainīt, bet uz skatuves var izcelties - mākslīgās skropstas, spilgts grims, neierasti tērpi utt. Es uzskatu, ka uz skatuves ir jāizceļas, bet ikdienā jābūt tādam, kāds esi patiesībā. Esmu pamanījusi, ka pirms iznākšanas uz skatuves, es mainos ne tikai vizuāli, bet arī emocionāli.

Esat arī salona „VerdantEcoSpa” seja. Tas ir salons, kurš savu darbību balsta uz ekoloģisku pieeju skaistumkopšanai.

Jā, 2012. gadā uztaisījām nelielu fotosesiju. Salona meitenes mani uzrunāja un es piekritu, jo tur tiešām strādā ļoti jauki cilvēki.

Cik svarīga Jums pašai ir „zaļā” domāšana?

Cenšos visu darīt pēc labākās sirdsapziņas, protams, galējībās neieslīgstu. Cenšos nelietot pārmērīgi pārstrādātos produktus, ēst vairāk dārzeņus, mazāk taukainas gaļas, alkoholu nelietoju gandrīz vispār nemaz, šķiroju atkritumus, cenšos vairāk pārvietoties ar kājām. It kā tādas elementāras lietas, bet ja ikkatrs par to iedomātos, tad kopā arī kaut ko varētu mainīt pozitīvā virzienā.

Vai pati lietojat dabīgos skaistumkopšanas līdzekļus?

Principā kosmētiku es ikdienā nelietoju, bet es lietoju dabīgās eļļas: avokado, kokosa un olīveļļu. Šampūnus pārsvarā pērku tikai aptiekās. Ziepes es nelietoju, seju mazgāju ar sodu, izmantoju kafijas biezumus kā skrubi. Pati arī gatavoju ķermenim skrubi no sāls, lavandas un dažādām eļļām. To, ko es ēdu, to es arī izmantoju kosmētiskajām procedūrām.

Šobrīd mācaties Rīgas Stradiņa universitātē, ko tieši Jūs tur apgūstat?

Audiologopēdiju. Studēju logopēdiju, kas ir saistīta ar elpošanu, dikciju, artikulāciju, runāšanu, arī visi fizioloģiskie procesi tiek apgūti.

Kāpēc izvēlējāties tieši šādu profesiju?

Tas ir kas izaicinošs. Man ir pārliecība, ka apgūstamajai profesijai jābūt tādai, ar kuras palīdzību var ko reālu sniegt citiem cilvēkiem, un kurā ar prieku var strādāt pēc mācību iestādes beigšanas. Ja cilvēks nezina, ko patiesi vēlas, tad lai mācās visos laikos pielietojamas un noderīgas profesijas, piemēram, galdnieks, konditors utt. Mācīšanās papīra dēļ ir kaut kas neiedomājams, jo ātrāk cilvēki to sapratīs, jo labāk. Un vispār, visiem taču nemaz nav jāmācās augstskolā, tās ir muļķības. Ir cilvēki, kuri grib ceļot, strādāt lauksaimniecībā, nav jābūt visiem ar augstāko izglītību.

Kas ir sagādājis vislielākās grūtības līdz šim, mācoties RSU?

Pirmajā gadā bija grūti, bet es ar to rēķinājos. Man zemapziņā bija vēlme pamainīt savu vidi, jutu, ka nedaudz jāatpūšas no „Triānas Parka”, jo ar grupu bijām ļoti daudz un smagi strādājuši. Dažkārt ir jānomaina tās dekorācijas, lai nedaudz restartētos, un ar svaigu skatījumu visu sākt no sākuma.

Šobrīd Jūs strādājat arī „Pareizās elpošanas studijā”. Ko šajā studijā ir iespējams apgūt?

Jā, man ir „Pareizās elpošanas studija”, kur es strādāju ar bērniem, mācu dziedāt un pareizi elpot, lietas, kas viena bez otras nav iedomājamas. Kad cilvēks pareizi elpo, tad arī ķermenis strādā pavisam citādāk- daudz labāk, protams, arī enerģijas ir vairāk.

Darbs ar bērniem man vienmēr ir licies interesants. Tagad arī nāk bērniņi ar runas traucējumiem, kuriem es palīdzu, un tas man ļoti labi noder skolā kā prakse. Ir interesanti, jo bieži vien no piecgadīgiem bērniem var iemācīties vēl vairāk nekā skolas solā sēžot.

Kā Jūs sevi raksturotu kā skolotāju?

Īstenībā es esmu ļoti stingra, ja man kaut kas nepatīk, to uzreiz arī saku. Cilvēki nāk pie manis un maksā naudu, viņi taču nemaksā man naudu par to, lai es viņus tikai slavēju, man ir jābūt objektīvai. Man ļoti nepatīk, ja bērni nestrādā paši mājās, to uzreiz jūtu. Ja viņi to nedara, tad es nesaprotu, kāda jēga tērēt savu un viņa enerģiju. Tas ir iemesls, kādēļ es nestrādāju ar visiem pēc kārtas. Ja man bērns patīk un redzu, ka viņš ir gatavs veltīt pūles rezultātu sasniegšanai, tad es viņus virzu tālāk dalībai dažādos konkursos un koncertos.

Kā sapratāt, ka dziedāšana ir tieši tas, ko vēlaties darīt?

Mūzika ir saistījusi mani jau kopš bērnības. Ģimenē visi esam saistīti ar mākslu, bet dziedātājas karjera sākās pavisam nejauši. Kad mācījos desmitajā klasē, sāku dziedat kāda grupā, skolas korī visu laiku esmu dziedājusi, visādos skolas pasākumos uzstājusies. Ar mūziku nopietni sāku nodarboties aptuveni 20 gadu vecumā.

Kāds bija Jūsu pirmais koncerts?

Tas bija ar to iepriekš minēto puišu grupu, dziedājām Jomas ielā. Tur pat īsti nebija skatuves, atradāmies uz kaut kādiem paneļiem. Bet atmiņas ir foršas.

Kā radās grupas nosaukums „Triānas Parks”?

To varētu saistīt ar laiku, kad biju Francijā. Tur es daudz klausījos spāņu mūziku, kad atgriezos Latvijā, bija jāizdomā grupas nosaukums.”Triānas Parks” kaut kā izšāvās laukā. Sapratu, ka tas varētu būt ļoti labs nosaukums mūsu grupai. Arī visiem grupas dalībniekiem patika.

Kā Jūs raksturotu savu grupu?

Man ir ļoti liels prieks par grupas sastāvu, jo man ir ciešas attiecības ar katru no tās dalībniekiem, ikviens no viņiem ir liela un spilgta personība. Viens no viņiem ir mans tētis. Galvenais, ka man ar šiem cilvēkiem vienmēr kopā ir jautri un mēs viens otru ļoti labi pazīstam.

Kura šobrīd ir Jūsu mīļākā pašas sarakstītā dziesma?

Viena no manām mīļākajām ir „Diamond Lullaby”, bet patiesībā katra dziesma ir īpaša. It īpaši, kad uzstājamies dzīvajā. Arī cilvēki pēc koncertiem ir nākuši klāt un teikuši, ka iepriekš mūsu dziesmas nepatika, bet pēc koncerta saprata, ka nē, tomēr mēs esam forši. Šobrīd mēs strādājam pie jauna albuma, marta beigās laidīsim klajā pirmo singlu, un patiesībā visas dziesmas man ļoti patīk.

No kura mākslinieka Jūs iedvesmojaties mūzikas jomā?

Protams, mans tētis, jo viņš man ir ļoti daudz ko iemācījis, bet vispār man ļoti patīk Bjorka, Braiens Adamss,Pinka, Merilins Mensons, es varētu nosaukt vēl daudzus.

Ko Jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri vēl joprojām ir sava sapņa meklējumos?

Ikvienam vajadzētu ieklausīties savā iekšējā balsī. Tas ir tik forši darīt to, kas tev patīk, nevis iet uz darbu, kurš tev nepatīk, būt kopā ar vīrieti, kurš tev besī. Jācenšas pakļauties savai vēlmei, ja tu to gribi, tad arī dari, var taču arī dažkārt pateikt nē.

Regija Bajāre, speciāli Intensa.Pro

Foto no Agneses Rakovskas personīgā arhīva