Dezodorants vai antiperspirants? Saglabā paduses tīras un svaigas!

09/07/2014

Zinātnieki ir aprēķinājuši, kadzīves laikā cilvēks izdala aptuveni 20 000 litrus sviedru. Ja istabas temperatūrā mēs zaudējam aptuveni puslitru šķidrumu diennaktī, tad karstā laikā šis apjoms palielinās līdz pat 1-1,5 litram. Būtībā svīšana karstumā ir ne tikai dabisks, bet arī dzīvībai nepieciešams process, jo tādejādi izpaužas organisma aizsargreakcija. Svīšana palīdz kontrolēt ķermeņa temperatūru un aktivizēt vielmaiņu.

Nepatīkamo sviedru aromātu izraisa dzīvās baktērijas, kas vairojas siltā un mitrā vidē. Tomēr arī karstā laikā mēs vēlamies justies svaigi un tīri, taču ne visi dezodoranti ir spējīgi izturēt saules staru un sviedru radīto slodzi. Kā saglabāt svaiguma sajūtu vasaras tveicē?

Starp citu, pirmie dezodoranti tika izgudroti jau Senajā Ēģiptē. Šobrīd tiek piedāvāta ļoti plaša pretsviedru līdzekļu izvēle, taču kuru no tiem izvēlēties? Dezodorantu? Antiperspirantu? Ar ko tie atšķiras?

Lai gan ikdienas sarunās nereti šie abi pretsviedru līdzekļu apzīmējumi tiek lietoti kā sinonīmi, tas neatbilst patiesībai. Abiem šiem pretsviedru līdzekļiem ir atšķirīga iedarbība, mērķi un sastāvs.

Dezodorants vai antiperspirants?

Dezodorants novērš sviedru aromāta rašanos, nogalinot baktērijas, galvenokārt, ar aktīvo vielu farnezola un triklozāna palīdzību. Taču sviedru izdalīšanās procesu dezodorants neietekmē, tādēļ tas pastiprinātu svīšanu nemazinās.

Antiperspirants bloķē sviedru dziedzeru darbību, samazina sviedru izdalīšanos un grauj baktēriju vairošanās procesam labvēlīgo vidi, tādejādi līdzeklis cīnās gan ar sviedru izdalīšanos, gan nepatīkamo aromātu. Tas notiek, pateicoties antiperspirantu sastāvā esošo cinka sāls un alumīnija iedarbībai. Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka ideālā recepte svaiguma saglabāšanai pastiprinātas svīšanas apstākļos ir rokā, tomēr ilgstoša sviedru dziedzeru bloķēšana nojauc ādas imunitāti, turklāt ar sviedriem no organisma izdalās arī toksīni. Ja problēmas rada pastiprināta svīšana, tad optimāls risinājums ir mainīt dezodorantu un antipersperantu atkarībā no situācijas.

Nereti cilvēkiem rodas jautājums – kādēļ svīst tikai paduses? Patiesībā tā nav taisnība, jo svīst var jebkura ķermeņa daļa – uz katru cilvēka ādas kvadrātcentimetru ir aptuveni 100 sviedru dziedzeru, bet visvairāk to ir uz plaukstām, pēdām un padušu iedobēs.

2 veidu sviedru dziedzeri – ekrīnie un apokrīnie – ir atbildīgi par organisma atvēsināšanu un cilvēka individuālā aromāta izdalīšanu. Apokrīnie dziedzeri izstrādā īpašas gļotas, kuras nonāk saskarsmē ar baktērijām uz ādas – tā rodas sviedriem raksturīgais aromāts. Šie dziedzeri atrodas tikai padusēs un cirkšņos.

Dezodoranti

Baktericīda iedarbība piemīt sekojošām dezodoranta sastāvdaļām:

• Triklozāns, hlorheksidīns. Visspēcīgākās mikrofloru nāvējošās vielas, kas nešķiro labās un ļaunās baktērijas.
• Spirts. Aktīvi cīnās ar mikrobiem, taču regulāra spirtu saturošu līdzekļu lietošana var sausināt padušu ādu un izraisīt niezi.
• Farnezols. Šī ir saudzīgāka viela, jo to iegūst no ēterisko eļļu maisījuma, taču aizsardzība ir vieglāka.
• Benzotonija hlorīds ir spēcīgs antibakteriāls ierocis.

Dezodorantu sastāvā ir arī:

• Sintētiska vai organiska parfimērā kompozīcija (fragrance), kuras uzdevums ir nomākt sviedru aromātu;
• Trietilenglikols / propilēnglikols (propylene glycol), glicerīns (glycerin) – ādas mitrināšanai;
• Augu ekstrakti, kas mazina sviedru izdalīšanos . Visbiezāk sastopamie ir salvijas, citronu, piparmētru, kumelīšu un tējas koka ekstrakti.

Galvenā dezodorantu priekšrocība – tie netraucē sviedru dziedzeru darbībai un līdz ar to arī organismam kopumā.

Antiperspiranti

Antiperspirantos esošā sviedrus bloķējošā aktīva viela alumīnija hlorhidrāts izraisa visaktīvākās diskusijas speciālistu vidū, jo pirms vairākiem gadiem pasauli pāršalca britu zinātnieku atklājums, ka antiperspirantu izmantošana var provocēt ļaundabīgu audzēju veidošanos.

Ar ko bīstami antiperspiranti?

Pētījumā tika apsekotas sievietes, kuras slimo ar krūts vēzi, un tika konstatēts, ka padušu rajonā esošajos audos alumīnija klātbūtne krietni pārsniedz normu. Tiesa gan šajā pētījumā nav teikts, vai tika apsekotas arī sievietes ar krūts vēzi, kas nebija lietojušas antiperspirantus. No tā var secināt, ka tieša saistība starp krūts vēža rašanos un antiperspirantu lietošanu nav konstatēta. Pēc šī pētījuma datu publiskošanas daudzi ražotāji alumīnija hlorhidrātu aizvietoja ar cirkonija kompleksu, kas šobrīd tiek uzskatīts par krietni drošāku elementu, taču tas ir arī dārgāks.

Nereti var dzirdēt arī sūdzības, ka antiperspirantu lietošana izraisījusi ādas kairinājumu vai alerģiju. Tas izskaidrojams ar to, ka šo līdzekļu sastāvā ir spirts, smaržvielas un citas ķīmiskas vielas. Nepareiza antiperspirantu lietošana un/vai nekvalitatīvi produkti var būt par cēloni sāpīgu ādas sabiezējumu (hidrodenīta) veidošanās procesam. Rezultātā var veidoties rētas, jo ārstēšanas procesā jālikvidē strutas.

Kā izvairīties no nevēlamām sekām?

Visvienkāršākā atbilde būtu – atteikties no antiperspirantu lietošanas, taču tie tik ļoti atvieglo dzīvi… Nedz sievietes, nedz vīrieša labsajūtu un pārliecību par sevi nevairo apģērbs ar slapjiem sviedru izraisītiem plankumiem padusēs, tādēļ no estētiskā viedokļa antiperspirants ir neaizvietojams, jo nepatīkamo aromātu ir iespējams novērst ar dezodorantu, taču sviedru izdalīšanos nē.

Ieteikumi, kādos gadījumos no antiperspiranta lietošanas vajadzētu atteikties:

• Pludmalē. Saules stari var reaģēt ar antiperspiranta sastāvdaļām un izraisīt pigmentācijas plankumu veidošanos.
• Ja paredzama liela fiziska slodze, jo tad, kad sviedru izdalīšanās ir sasniegusi maksimālo intensitāti, antiperspirants var izraisīt iekaisumu. Intensīvas fiziskas slodzes laikā antiperspirantus lietot nedrīkst.
• Pirtī.
• Pastiprināta stresa apstākļos.
• Ja padušu zonā ir grieztas brūces, mikrotraumas, nobrāzumi vai tikko veikta epilācija. Lietojot antipersirantu, traumētā āda tiks pakļauta krietni lielākam kairinājumam, turklāt caur brūcēm ādā var iekļūt infekcija, kas var izraisīt nopietnas sekas. Pēc epilācijas ieteicams lietot antiseptisku līdzekli.
• Antiperspirantu nedrīkst uzklāt uz netīras vai mitras ādas, ievērojiet instrukcijas norādes un nepārsniedziet ieteicamo līdzekļa daudzumu. Pirms miega ādu nepieciešams rūpīgi attīrīt un, protams, uz nakti šo līdzekli nelietojiet.

Pretsviedru līdzekļu formu daudzveidība

Izsmidzināms sprejs. Tā sastāvā parasti ir spirts, kas var kairināt ādu. Pūšamie dezodoranti parasti ātri izlietojas, tiem piemīt izteikta smarža. Antiperspirants spreja veidā ir iecienīts vasarā, jo sniedz papildus vēsuma sajūtu, tas ir ērts lietošanā. Pastiprināti svīstošu ādu spreji padara sausāku, taču to iedarbība nav tik noturīga kā citiem antiperspirantu veidiem.

Zīmuļi/stiki. Pārlieku sausina jūtīgu un sausu ādu, izraisot kairinājumu. Cilvēkiem ar šādu ādu tos ilgstoši lietot nav ieteicams, taču piemērots tiem, kam āda ir taukaina. Zīmuļveida (stick) antiperspirants visefektīvāk bloķē sviedru dziedzeru izvadkanālus, to jālieto uz tīras un sausas ādas. Stika iedarbība sākas uzreiz pēc tā uzklāšanas, tas ir kompakts, ekonomisks un viegls, tāpēc šāda forma ir ļoti ērta ceļojumos. Nekvalitatīvi šādas formas līdzekļi var atstāt plankumus uz apģērba vai sakrāties padušu ādas krokās. Talkam, kas ietilpst stiku sastāvā, piemīt spēcīga sausinoša iedarbība, tādēļ tas var izraisīt alerģiju.

Krēms. Ieteicams sausai un jūtīgai ādai, jo tā sastāvā ir ekstrakti, kas novērš iekaisumu rašanos, baro un mīkstina ādu.

Gēls. Gēla struktūra no nepatīkamā aromāta aizsargā labāk kā citi antiperspirantu veidi, taču pēc tā lietošanas ir jānogaida, līdz tas pilnībā iesūcas ādā. Gēla dezodorants piemērots sausai ādai, jo parasti tā sastāvā ir dubulta mitrinošo vielu deva.

Rullīši. Šādas formas līdzekļi pārlieku nesausina ādu, līdzekļu sastāvā var būt iekļautas mitrinošās eļļas. Pateicoties rullīša aplikātoram, dezodorants vienmērīgi klājas uz ādas un tiek pareizi dozēts.

Bez jau minētajiem, ir nopērkami pretsviedru līdzekļi arī pūdera veidā.