Izglītība skaistumkopšanas nozarē

01/04/2014

Skaistumkopšana ir nozare, kas strauji attīstās, ievieš arvien jaunas tehnoloģijas, tajā nepārtraukti tiek veikti pētījumi, zinātniskie atklājumi seko viens otram. Sievietes, sekojot pasaulē valdošajam skaistuma un jaunības kultam, steidz izmēģināt vienu procedūru pēc otras. Arī vīrieši vairs neaprobežojas ar friziera apmeklējumu vien, viņi skaistumkopšanas salonos sastopami arvien biežāk un biežāk, saprotot, ka kopta āriene ir panākumu atslēga ne vien uz sieviešu sirdīm, bet arī panākumiem karjerā.

Stop – kas der vienam, neder citam. Kā neapjukt milzīgajā procedūru un kosmētisko līdzekļu piedāvājuma klāstā, kuru reklāmas ir tik vilinošas? Te nu vietā ir padoms – vērsties pie kvalificēta speciālista, kurš noteiks individuāli piemērotāko procedūru kursu, atbilstošākos sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, palīdzēs iegūt modernu un ērti kopjamu matu sakārtojumu, palīdzēs atrisināt kosmētiskas problēmas, un tā šo uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi… Taču secinājums ir viens – nepieciešams labs un kvalificēts savas jomas speciālists, kuram klients var droši uzticēties! Tātad – ir pieprasījums, un nu ir jāveido piedāvājums!

Skaistumkopšanas nozares speciālisti apgalvo, ka šī ir perspektīva profesija, kurā labi meistari vienmēr atradīs darbu. Intensa.Pro piedāvā nelielu ieskatu skaistumkopšanas izglītības iestāžu piedāvātajās programmās, kā arī palīdzēs saprast, kādas ir to atšķirības.

Kursi

Kursu piedāvātās apmācību programmas, kā arī to ilgums, ir ļoti atšķirīgi. Pat pēc 2 dienu kursiem iespējams iegūt sertifikātu, diplomu vai apliecību. Šķietami ļoti viegli un ātri iegūstama izglītība, atliek tikai samaksāt noteikto summu, apmeklēt nodarbības un diploms rokā. Bet kāpēc ir jāapmeklē skolas, kur mācības notiek 160 akadēmiskās stundas?

Akreditēto mācību iestāžu darbība

Jebkurai organizācijai vai mācību iestādei, kur notiek apmācības, ir nepieciešama licence.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča skaidro: „Ja ir akreditētas skolas diploms, tas liecina par to, ka skola drīkst izsniegt valsts atzītu dokumentu, ko rotā valsts ģerbonis, un tā arī ir tā lielā priekšrocība. Akreditēta mācību iestāde un programma - tās ir kvalitātes garantijas, un darba devējs var būt pārliecināts, ka attiecīgajā programmā nepieciešamās prasmes ir apgūtas.”

Akreditētas tiek tikai tās izglītības programmas, kuru ilgums ir vismaz 160 akadēmiskās stundas. Ir gadījumi, kad izglītības iestādes sevi definē kā akreditētas, taču patiesībā akreditētas ir tikai atsevišķas programmas. Šādos gadījumos jānoskaidro, vai izvēlētā programma ir saņēmusi akreditāciju.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (ikvd.gov.lv) mājas lapā esošā informācija liecina, uz doto brīdi akreditētas ir 34 skaistumkopšanas izglītības iestādes.

Nereti tie, kuri vēlas uzsākt mācības kādā no skaistumkopšanas mācību iestādēm, nepievērš uzmanību tam, vai viņu izvēlētā mācību programma ir akreditēta. Iemesls - akreditācijas sistēma un tās nozīme var būt nesaprotama, tāpēc topošie meistari izvēlas vispopulārāko vai lētāko mācību iestādi.

Seila Birnbauma apgūst gēla nagu pieaudzēšanas prasmes studijā „AksiNails”. Viņa izvēlējās šādu profesiju, jo patīk nagu kopšana un ir nepieciešams sēdošs darbs: „Pabeidzot šos kursus, saņemšu sertifikātu, kas būs pierādījums tam, ka esmu apguvusi nepieciešamās zināšanas. Domāju, ka mana skola nav akreditēta, jo nekur neesmu manījusi šādu informāciju. Jāatzīstas, ka īsti nesaprotu, kāda ir akreditēšanas nozīme.”

Tiesa, daudziem topošajiem meistariem ir būtiski pēc skolas beigšanas saņemtvalsts apstiprinātu dokumentu.

Ilze Liepiņa ir beigusi imidža skolu-studiju „Unastyle” un šobrīd ir vizuālā tēla stiliste. „Apmeklēju izstādi ”Skola” Ķīpsalā, jo vēlējos uzzināt ko vairāk par Birutas Mageles stilistu skolu, kuru biju tobrīd biju izvēlējusies profesijas apgūšanai. Tā nu sanāca, ka izstādes laikā „Unastyle” meitenes tik atvērti un jauki mani uzrunāja, visu detalizēti izstāstīja, ka savas domas mainīju. Skolas akreditācija bija viens no galvenajiem noteikumiem skolu izvēles procesā. Patlaban vēl nestrādāju savā profesijā, taču aktīvi konsultēju savas draudzenes gan par tērpu, gan grima izvēli. Tādejādi es uzkrāju pieredzi, ko turpmāk izmantot stilistes darbā."

Pārstāve no Kosmetoloģijas koledžas stāsta: „Šī koledža sniedz pirmā līmeņa augstāko izglītību, līdz ar to tās prasības ir augstākas un arī ilgāk ir jāmācās, bet viss ir atkarīgs no paša studenta. Jebkurā skolā būs studenti, kuri mācīsies kārtīgi un tādi, kuri slinkos. Mūsu skolas profesionāļi tiek gatavoti darbam ārzemēs, līdz ar to viņus arī ļoti labi uzņem citu valstu skolās. Tie, kuri izvēlējušies iegūt nopietnu izglītību skaistumkopšanas jomā, vispirms skatās, vai skola ir akreditēta, vai konkrētā programma ir valsts atzīta, otrkārt, noteikti cilvēki izvērtē maksu par skolu, salīdzinot ar to zināšanu kvalitāti, kādas tiek iegūtas mācību gadu laikā.”

Skaistumkopšanas profesiju daudzveidība

Latvijā iespējams iegūt dažādu līmeņu izglītību skaistumkopšanas nozarē - no arodizglītības līdz pat augstākajai izglītībai.
Skaistumkopšanu mācību iestāžu piedāvājumu varētu iedalīt 4 galvenos virzienos: matu, nagu, ķermeņa un sejas kopšana.
Mācību iestādēs, kas realizē matu kopšanas apmācības, iespējams apgūt šādas profesijas:

• frizieris
• modelētājs
• frizūru modelētājs

Nagu kopšanas programmās ietilpst sekojošas specializācijas:

• nagu kopšanas speciālists
• manikīra un pedikīra speciālists
• nagu dizaina un modelēšana

Ķermeņa kopšanas sfērā ir gana plašas izvēles iespējas:

• ķermeņa kosmētisko masāža
• SPA meistars
• pirtnieks

Sejas kopšanas speciālistu klasifikācija:

• vizāžists
• kosmētiķis
• grimētājs
• skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā

5 akreditētās mācību iestādes Latvijā piedāvā apgūtvizuālā tēla stilista profesiju.
Ļoti bieži salonu klienti nesaprot atšķirību starp līdzīgu nosaukumu speciālistiem, piemēram, kosmetologu un kosmētiķi, tādejādi savas kosmētiskās problēmas uztic neīstajam.

Lai vieglāk būtu orientēties plašajā skaistumkopšanas speciālistu klāstā, piedāvājam nelielu ieskatu meistaru profesionālajā kompetencē.

Vizāžists

Vizāžists ir skaistumkopšanas speciālists, kura pienākumos ietilpst:

• klienta konsultēšana par grima izvēli
• sejas ādas sagatavošana grima uzklāšanai
• klienta sejas ādas stāvokļa novērtēšana, grima uzklāšana
• piemērotu materiālu izvēle

Vizāžists visbiežāk strādā skaistumkopšanas uzņēmumos, ir individuālais komersants vai pašnodarbināta persona. Vizāžists ar dekoratīvās kosmētikas palīdzību var koriģēt sejas vizuālo izskatu, izveidot noteiktam pasākumam atbilstošu tēlu.

Kosmētiķis

Kosmētiķis ir skaistuma terapijas speciālists un arī ārstniecības persona. Kosmētiķa pienākumos ietilpst:

• sejas un ķermeņa ādas kosmētiskās diagnozes noteikšana
• ādas apstrādes un kopšana
• kosmētisko procedūru veikšana

Var strādāt gan kā pašnodarbināta persona, komersants, gan arī kā darba devējs, vai ņēmējs. Kosmētiķa kompetencē ir atrast klientam piemērotāko veidu sejas vai/un ķermeņa ādas uzlabošanai. Šis speciālists veic kopšanas un tīrīšanas procedūras, masku uzlikšanu, masāžas u.c. Ir tiesīgs darboties ar kosmētiskajām procedūrām paredzēto aparatūru un sniegt citus kosmētiska rakstura pakalpojumus: uzklāt meikapu, veikt uzacu korekciju, vaksāciju u.c.

Grimētājs

Grimētāja profesionālās darbības pamatuzdevumos ietilpst:

• sadarbība ar pasūtītāju skatuvisko, māksliniecisko un arī kino tēlu veidošanā
• grimēt seju, ķermeni
• veidot matu sakārtojumus

Grimētājs strādā modes un korporatīvajos projektos, teātrī, televīzijā, kino u.c. Grimētājs ir specializācija nevis pamatprofesija.

Skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā)

Skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) amatu var iegūt, ja cilvēks ir saņēmis pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šis speciālists ir ārstnieciska persona, kas strādā ar kosmētikas produktiem un medicīniskajām/kosmetoloģiskajām tehnoloģijām. Šādi speciālisti var strādāt ārstniecības iestādēs, skaistumkopšanas uzņēmumos, arī kā individuālie komersanti. Papildus kosmētiķis tiesīgs sniegt citus kosmētiska rakstura pakalpojumus.

Materiālu sagatavoja Intensa.Pro redakcija