Kad veikalu plaukti bija tukši...

24/04/2014

Šobrīd jebkurā skaistumkopšanas preču veikalā ir pieejami visdažādākie matu kopšanas līdzekļi. Piedāvājuma klāsts ir iespaidīgs, spēj tik izvēlēties… Putas, lakas, losjoni, maskas, dažādi balzami…

Jebkurai sievietei mājās ir atrodams kāds no šiem matu kopšanas līdzekļiem, taču aptuveni pirms 20 gadiem situācija bija pavisam citādāka. Nopērkamais matu kosmētikas klāsts aprobežojās ar teju pašiem vienkāršākajiem mazgāšanas līdzekļiem. Šī iemesla dēļ cilvēki meklēja alternatīvas - izmantoja dabīgus palīglīdzekļus, bet dažkārt arī kaut ko ekstrēmāku.

Lai uzzinātu, ar cik plašu izdomu bija apveltītas mūsu mammas un tēti, Intesna.Pro veica aptauju un apkopoja visbiežāk sniegtās atbildes.

• Alus putas izmantoja kā matu fiksatoru, īpaši pirms matu tīšanas uz ruļļiem.
• Cukurūdens aizstāja matu laku.
• Breolīna smēre kalpoja kā matu želeja matu fiksācijai.
• Lai iegūtu lokainus matus, sievietes tos tina uz sarullētām avīžu strēmelēm un atstāja uz visu nakti.
• Loku iegūšanai tādā pat veida izmantoja lupatiņas.
• Matus ieveidoja arlokšķērēm, kuras bija jāsilda ar uguns palīdzību – krāsnī vai uz gāzes plīts liesmas.

Friziere Aiga Rudovska skaidro, ka jebkura dabīgā metode - alus putas vai cukurūdens, protams, nekādi nebojā matus. Breolīna smēri tiešām lietoja kā matu želeju, bet galvenā problēma bija tās mīkstā konsistence – tā slikti nofiksēja matus. Breolīnu lietoja arī tad, kad sievietes krāsoja skropstas - to smērēja zem acīm, lai pasargātu ādu no kairinājuma.

„Papīra strēmelēs un lupatiņās sievietes matus tin vēl joprojām, jo tā ir daudz vieglāk gulēt, nevis ar ruļļiem, kas spiež galvu. Visbiežāk matus, protams, tin mitrus, tad arī tas mitrums sasūcas avīzē un mati ātrāk paliek sausi,”stāsta Aiga.
Par uz uguns karsējamām loku šķērēm un ķemmēm, Aigai ir pretrunīgs vērtējums - šādi lokas varēja izveidot diezgan noturīgas, bet bija risks nodedzināt matus.

Ļoti liela iztēle cilvēkiem bija sakarā ar matu krāsošanu, kur diezgan bieži izmantoja saimniecībā sastopamas lietas:

• ūdeņraža pārskābi lietoja balināšanai;
• kumelīšu uzlējumu izmantoja, lai matus padarītu nedaudz gaišākus;
• matus krāsoja arzilajiem graudiņiem, tad tie ieguva brūnu nokrāsu;
• brūnganas matu nokrāsas iegūšanai izmantoja sīpolu mizas;
• zīmogu tinti lika lietā, lai noņemtu dzeltenīgo toni;
• koppapīrstika izmantots, lai krāsotu šķipsnas;
• henna bija populārākais līdzeklis sarkanīgu matu iegūšanai.

Aiga Rudovska saka, ka neviena no dabiskajām matu krāsošanas metodēm matiem neko ļaunu nodarīt nevar, diskutējams, protams, ir jautājums, cik šīs metodes bija ērtas lietošanā.

„Jā, ūdeņradi izmatoja, lai balinātu matus. Spēcīgāka efekta panākšanai un dzeltenā toņa pazušanai, ūdeņradim klāt pievienoja ožamo spirtu vai sodu, kas, protams, ļoti bojā matus,” piebilda Aiga.

„Interesanti, ka koppapīru izmantojtoja šķipsnu iekrāsošanai. Vispār šī metode bija populāra panku vidū,” smejas friziere.

Aiga piebilst, ka nav labākās vai sliktākās matu krāsošanas metodes. Ja sievietes rūpēsies par saviem matiem, lietojot matu maskas, nededzinot tos ar matu taisnotājiem un loku šķērēm, tad tie būs spīdīgi un vijīgi.

Materiālu sagatavoja Intensa.Pro redakcija