Kamilla: sievietes skaistuma noslēpums - viņas mīlestībā pret savu dzīvi

19/01/2016

Katrs, kuram kādreiz nācies satikt dziedātāju Kamillu (Jana Kļaviņa), izdzirdot viņas vārdu, izplūst smaidā. Taču Kamillu mīl arī tie, kuri redzējuši viņu tikai uz skatuves. Grūti pateikt, kas šai miniatūrajai brunetei piemīt vairāk: skaistums, enerģija vai talants, taču pati dziedātāja apgalvo: patiesums!
Portāla Intensa.pro redakcija satikās ar Kamillu un pārliecinājās – talantīgs cilvēks ir talantīgs it visā. Par viņu var runāt daudz un ilgi, piemeklējot simtiem epitetu. Taču neviens no viņiem nevarēs pilnībā aprakstīt Latvijas zvaigznīti. Draudzīgā un nepiespiestā sarunā Kamilla dalījās savās pārdomās par skaistumu, mūziku, laimi un... vīriešiem!

- Droši vien esat dzirdējusi ne tikai uzslavas par Jūsu talantu un atzīšanos mīlestībā, bet arī kritiku. Kā Jūs uz to reaģējat?

– Pirms 8 gadiem es piedalījos televīzijas projektā „Hello, Jurmala”. Toreiz es pirmo reizi nokļuvu televīzijas ekrānā, kas man bija kolosāla, nenovērtējama pieredze. Tur aprakstīja katru soli, katru elpas vilcienu, komentējot tērpus un kustības, apsprieda visu pēc kārtas. Katrs dalībnieks bija neizsmeļama tēma sarunām ne tikai profesionāļiem, bet arī televīzijas skatītājiem, skolēniem, pensionāriem... Toreiz, protams, nācās saskarties ne tikai ar pozitīviem izteicieniem savā adresē, bet arī ar kritiku. Kā es uz to reaģēju? Ļoti slimīgi. Visu uztveru ļoti personiski, tuvu sirdij. Pārdzīvoju.

Tagad, kad es dzirdu kaut-ko negatīvu par sevi, mani tas uzmundrina, jo mākslinieks nedrīkst atstāt skatītāju vienaldzīgu. Tieši pateicoties šim nepamatotajam negatīvismam, pakāpeniski es aptvēru, ka neatstāju cilvēkus vienaldzīgus. Bet kā savādāk? Ja viņi gatavi tērēt dārgāko kas viņiem ir – savu laiku, lai mani apspriestu vai aprunātu.

Vēl es pamanīju, ka mākslinieks nav interesants skatītajam, ja viņam viss ir labi. Ideālie cilvēki reti mēdz būt interesanti. Tiklīdz es to sapratu, mana slimīgā kritikas uztveršana pazuda. Tagad kritika transformējas adrenalīnā un azartā.

- Ja jau mēs sākam runāt par projektiem, kā Jūs vērtējat Latvijas estrādes mūzikas līmeni?

– Ar estrādes mūziku Latvijā ir grūti. Neskatoties uz savu pieticību, atzīšos: es esmu viena no labākajiem. Ļoti lepojos ar sevi un ar to, cik daudz spēka veltu darbam. Latvijā, protams, ir pietiekami daudz talantīgu un apdāvinātu cilvēku, taču tā kā dziedu es – nedzied neviens. Mūsu estrādē varu izcelt nepārspējamo Intaru Busuli. Viņš ir ārpus konkurences. Ļoti spēcīgs dziedātājs. Viņa samtainajā balsī patīkami klausīties, uz Intaru interesanti skatīties.

- Latvijā Jūs mīl, pazīst un ciena. Kā Jūs uzskatāt, kāds ir Jūsu fenomens?

- Laikam inteliģencē. Es esmu nedaudz citādāka. Nekad neatļaujos neko lieku. Uz skatuves es aizmirstu par rūpēm un raizēm. Tās es vienmēr atstāju ārpus skatuves, nevaru atļauties uzkraut tās apkārtējiem. Uzskatu, ka tas ir nepareizi. Māksliniekam cilvēki jāpriecē, jāaizkustina dvēsele, nevis jāizsauc līdzjūtība.

- „Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” – tas ir par Jums?

– Tieši tā! Mērķtiecība – mans otrais vārds. Kad notika jaunā šova „Hello, Jurmala” atlase, manā ceļā stājās nopietns šķērslis, kas kļuva par smagu pārbaudījumu uz izturību. Lieta tāda, ka tiesnešiem patiku es, bet... nepatika mani zobi! Burtiski divu dienu laikā man pilnībā pārtaisīja smaidu. Pēc tā žūrija nespēja man atteikt. Mani pieņēma. Reti kurš varēs saprast, ko man tas maksājis! Divu dienu garumā, pa 18 stundām es sēdēju ar atvērtu muti stomatologa krēslā! Bija neizsakāmi grūti. Gan fiziski, gan morāli... Bet ziniet, ja kaut kas līdzīgs notiktu atkal – es atkārtotu! Kas neriskē, tas nedzer šampanieti.

Starp citu, es katru gadu braucu uz šova „Balss” (Голос), konkursa „Jaunais vilnis” atlasi. Esmu pārliecināta – pat slēgtas durvis reiz atvērsies, ja neatlaidīgi tajās klauvēsi. Dažus tas lauž, man – tas ir spēcīgs stimuls. Braukšu uz atlasēm līdz brīdim, kamēr man pateiks: „Tu mums apniki! Ņemam tevi”.

- Kā Jūs biežāk uzrunā? Jana vai Kamilla?

- Jau deviņus gadus vārds Kamilla nav nodalāms no manis. Mans skatuves vārds radies projektā „Hello, Jurmala”. Var teikt, ka projekts sadalīja manu dzīvi uz „PIRMS” un „PĒC”. Agrāk es biju Jana, tad kļuvu par Kamillu. Kad es atnācu uz projektu, Jana tur jau bija. Projekta rīkotāji piedāvāja izdomāt skatuves vārdu, kas atbilstu Kirgizstāna Republikai, kuru es pārstāvēju. Ziniet, reiz Liene Candy pārsteidza publiku, pasludinot, ka Candy vairāk nav un nekad nebūs. Turpmāk būs tikai Liene Greifāne. Un punkts. Tāpat arī es tagad, pēc vairākiem gadiem, cenšos atgriezties pie sava īstā vārda. Pirmais solis – mainīts profils Facebook vietnē. Kaut gan atzīšos, otra skatuves vārda enerģētika ir ļoti laba. Vārds Kamilla nesis daudzas uzvaras un sasniegumus.

- Izņemot dažādus dziedāšanas projektus, esat piedalījusies cita veida projektos?

- Jā. Piemēram, konkurss Miss Internet. Piedalījos, jo vēlējos izmēģināt kaut-ko jaunu, kas neattiecās uz mūziku. Taču arī tur es dziedāju. Jo vienkārši nevaru nedziedāt. Starp citu, tieši šajā konkursā es atvadījos no garās bizes un kļuvu par karē griezuma īpašnieci. Man nebija žēl nogriezt matus īsākus. Pārāk ilgi biju vienā tēlā: taisns ponijs, gari mati. Cilvēkam vitāli nepieciešamas pārmaiņas, māksliniekam – jo īpaši.

“Latvian miss speedway” – vēl viens īpašs stāsts. Interese par spīdveju man radusies nevis dēļ tā, ka meitenēm it kā pēc dabas jājūsmo par brutāliem sporta veidiem, bet tāpēc, ka ar šo sporta veidu ir saistīta mana bērnība un jaunība. Mans brālēns ir Krievijas spīdveja čempions. Konkurss ir ļoti interesants. Sacīkstes, sportisti, ātrums, draivs... Neaprakstāmas emocijas. Aģentūras „Mis Latvija” vadītāja Inta Fogele piedāvāja man doties uz starptautisko skaistuma konkursu, taču es pagaidām neesmu uzdrošinājusies.
Ļoti priecājos, kad mani aicina piedalīties skatēs kā modelei, vienmēr ar lielāko prieku piekrītu!

- Kas, Jūsuprāt, cilvēku padara skaistu?

- Dvēsele. Attieksme pret dzīvi, pret cilvēkiem. Obligāti – pret dzīvniekiem (Kamillai ir 7 Skotijas nokareno ausu kaķu īpašniece). Skaistu cilvēku padara mīlestība pret dzīvi, un tikai tad – laba kosmētika un moderni tērpi.

- Jūs jau sen mirdzat uz skatuves. Kā Jums izdodas vienmēr, neatkarīgi no gadalaika un diennakts stundas, izskatīties uz visiem 100%?

- Laikam tas, ko es tūlīt pateikšu, liksies gatavais murgs – es neievēroju meiteņu tradīcijas un kaut-kādus fenomenālus skaistumkopšanas rituālus. Man nekad nav bijis pareizs sejas krēms. Šodien, pucējoties pie jums uz interviju, uz sejas es uzklāju ķermeņa krēmu. Varat iedomāties? Dažreiz es pat eju gulēt ar nenomazgātu grimu. Par šādiem izgājieniem mani stipri rāj mana iemīļotā vizāžiste Jūlija Mongolka.

Bet vispār, es daudz guļu. Ļoti daudz. Varu gulēt trīs reizes dienā. Bet arī ar to man ir par maz. Runā, ja meitene daudz guļ, viņa kļūst skaistāka. Varbūt tas arī ir mans noslēpums? (Smejas)

- Vai jums gadījies kardināli mainīt savu izskatu?

- Noskatoties seriālu „Ķermeņa daļas” sapratu, ka plastiskās operācijas – tas, protams, ir labi, taču viennozīmīgi ne man. Pret sejas tatuāžu arī izturos skeptiski. Tas taču ir tas pats kā tetovējums uz sejas! Ja nu kaut-kas noies greizi? Starp citu, tetovējumus nekad neesmu taisījusi un negrasos to darīt. Pat manikīru vairāk netaisu pie meistariem, jo jebkurš neprecīzs sīkums mani kaitina. Vispār esmu tāds cilvēks, kurš nekad nepateiks meistaram, ka viņa darbs ir slikti paveikts, nekvalitatīvs un nekam neder. Es vienmēr pasmaidīšu, uzslavēšu un pateikšos par paveikto darbu. Tad atnākšu mājās un sākšu raudāt.

- Jūsu kosmētikas plauktiņā ir iemīļotākie zīmoli?

- Neesmu piesaistīta konkrētiem zīmoliem. Varu mierīgi nomainīt luksus klases šampūnu pret budžeta variantu par 2 eiro un būšu laimīga. Cena ne vienmēr ir kvalitātes rādītājs.

Man tiešām patīk mūsu vietējie ražotāji. Ļoti patīk Dzintars, kas ir sava veida Latvijas vizītkarte. Viņi ražo lieliskus sejas krēmus un losjonus. Matiem izvēlos kosmētiku Ellier un MariaNilа – tie ir mani favorīti. Patīk The body shop kosmētika – dievinu viņu kosmētikas otiņas. No dekoratīvās kosmētikas priekšroku dodu M.A.C. Smaržas – viennozīmīgi Burberry.

- Varat iziet pie publikas bez grima?

- Nē! Nevaru atļauties tādu greznību. Jo īpaši, ja runa ir par pasākumiem. Iziet no mājas, lai iznestu miskasti un būt neuzkrāsotai tad gan varu. Taču parādīties bez grima tālāk par savu pagalmu – nē. Labs piemērs mana mamma, kura 25 gadu ilgas kopdzīves laikā ar manu tēvu nekad neatļāvās parādīties mīļotā vīrieša priekšā bez grima un nesakārtotiem matiem. Vienmēr skaista, kopta un gatava no virtuves doties uz balli.

– Ideāls vīrietis – kāds viņš ir?

- Izskatīgs! Tas pirmkārt. Visi mani iepriekšējie partneri bijuši īsti skaistuļi, neskatoties uz to, ka pavisam atšķirīgi. Es ātri iemīlos. Agrāk nemācēju, un laikam, nevarēju spert pirmo soli pretī vīrietim. Man nav pārspīlētu prasību pret potenciālo līgavaini. Vienīgais, kam es vienmēr pievēršu uzmanību – apavi, drēbes un glīts dupsis. (Smejas)

- Ko Jūs ieteiktu katrai sievietei?

- Mīlēt sevi. Nekad neiegrimt problēmās, neslīkst depresijā, neskumt. Mēdz notikt dažādas situācijas, tai skaitā arī neizturami smagas, taču nolaist rokas un nokārt degunu ir nepieļaujami. Esiet laimīgas. Vismaz cenšaties tādas būt.

Materiālu sagatavoja skaistumkopšanas portāla Intensa.pro redakcija