Nataly Tumševica: Dodaties pastaigās pie jūras. Jūras vējš spēj aiznest vissliktākās domas

20/04/2016

Vienā mirklī viņa parādījās uz skatuves, iekaroja popularitāti un skatītāju mīlestību. Veiksme – teiksiet Jūs? Ne bez tā. Taču maz kurš zina, ka aiz spilgtiem dziedātājas panākumiem stāv ikdienas darbs.

Talantīga, nevainojami skaista un ļoti darbspējīga – tā īsumā var aprakstīt Latvijas šovbiznesa blondīni Natāliju Tumševicu. Vēl pirms astoņiem gadiem, kad viņa piedalījās viena no spilgtākajiem televīzijas projektiem „Zvaigžņu fabrika”, bargākie skeptiķi brāļu Meladze vadībā atzina: viņa apbur ar savu harizmu un cītīgumu.

Papildus dziedātājas karjerai, jau vairākus gadus Natālija ir vērienīgu pasākumu, to starp Natālijas Tumševicas Ziemassvētku Labdarības vakara, rīkotāja. Kāpēc viņai tas vajadzīgs? Lai padarītu pasauli nedaudz labāku un sniegtu palīdzību tiem, kam tā ļoti vajadzīga.

- Jums aiz muguras ir neskaitāmas uzstāšanās. Kādas emocijas Jūs izjūtat pirms kāptjat uz skatuves?

- Ar katru jaunu uzstāšanos iegūsti jaunu pieredzi, mazāk streso un uztraucies. Palielinās pārliecība par sevi, saviem spēkiem un spējām. Atzīšos, kad publika tevi pazīst – tikt galā ar uztraukumu ir krietni vieglāk. Debitēt ir vienmēr grūti.

Mēdz teikt, ka labam māksliniekam jāuztraucas pirms katras uzstāšanās. Slikts ir tās mākslinieks, kuru maz uztrauc skatuve un tas, kāds viņš izskatīsies skatītāju acīs. Un tas tiešām tā ir. Lai cik pieredzējis tu būtu, tu katru reizi uzstājies jaunas auditorijas priekšā, nes jaunas emocijas, veido noskaņojumu... Skatītāju reakcija vienmēr atšķīrās, jo dziesmu izpilde katru reizi ir savdāka. Es vienmēr cenšos izpildīt ar dvēseli, nodot skatītājiem savas jūtas.

- Vai dziesmas, kuras Jūs dziedat, ir par Jums?

- Manas autordziesmas, protams, ir par personiskiem pārdzīvojumiem un emocionālo pieredzi. Nevelti saka, ka autora dvēselei jābūt liriskajā stāvoklī, lai radītu. Kad viss ir brīnišķīgi, grūti radīt kaut-ko patiesi dziļu un dvēselisku.

- Kad esi slavens, nākas uzklausīt arī kritizētājus. Kā jūs uztverat kritiku?

- Daudz kas atkarīgs no tā, kas ir kritiķa lomā. Šeit vietā ir Gribojedova frāze: „Kas ir tiesneši?”. Ja kritizē cilvēks, kurš nekādi neattiecas lietai, diez vai var cerēt uz objektivitāti un spriedumu konstruktivitāti. Es, protams, uzklausīšu un pat pateikšos par viņa viedokli. Iespējams aizdomāšos – no kurienes viņa galvā tādas domas? Taču man vērtīgāka ir kompetento cilvēku kritika.

Kritiku nedrīkst ignorēt, to nedrīkst tuvu uztvert, jāuzmanās, jo kritika ir ierocis. Tā vai nu salauzīs tevi, vai kļūs par stimulu straujai izaugsmei.

- Kā Jūsos radās neapturamā tieksme pie skatuves un mūzikas?

- Bērnībā vectētiņš filmēja mani uz video. Šie videoieraksti saglabājās līdz šodienai. Es vēl īsti nemācēju stāvēt, bet jau turēju rotaļu mikrofonu, spiedu podziņas, kad sāka spēlēt mūzika – dejoju un pat mēģināju dziedāt. Visus manus bērnības videoierakstus laikam var sadalīt: „Uzdziedi”, „Nolasi dzejoli”, „Uzdejo”. Jau kopš agrās bērnības manī audzināja mīlestību pret daiļradi, tāpēc nākotnē es vienkārši nevarēju ar to nenodarboties.

- Kādi izpildītāji jums patika bērnībā?

- Kā visām meitenēm - Backstreet Boys, Spice Girls, Britney Spears (Smejas). Turklāt man vienmēr patikušas franču balādes. Piemēram, Edīte Piafa. Vēl es dievināju džeza kompozīcijas, īpaši Ellas Fidžeraldes izpildījumā.

Man bija piesātināta bērnība. Es neskraidīju, spēlējoties, pagalmā. Nepavadīju dienas un naktis ar draugiem. Visa tā vietā man bija nodarbības – dziedāšana, teniss, mācības. Un teikšu godīgi, man nebija daudz laika komunikācijai ar vienaudžiem.

Vai es nožēloju tik „aizņemtu” bērnību? Nē. Jo iegūtās prasmes man ļoti palīdz dzīvē.

- Kad Jums parādījās interese par puišiem?

- Puiši man vienmēr patika un patīk. (Smejas).

- Vai Jūs viegli atrodat kopīgu valodu ar cilvēkiem?

- Skatoties ar kādiem cilvēkiem. Cilvēkus izjūtu pēc viņu enerģētikas un paļaujos uz šīm sajūtam. Ziniet, ir tāds gudrs teiciens: ja tev kāds nepatīk, nedomā, ka tu esi viņam īpaši simpātisks. Jāsāk ar sevi. Domāju, ka pat īgnākais cilvēks uz patiesu smaidu atbildēs ar smaidu. Draugus mēs, protams, izvēlāmies vadoties pēc kopējiem uzskatiem un pārliecības, bet mums mainoties, mainās arī mūsu paziņu loks. Patīkami, ka paliek cilvēki, kuri tev blakus vienmēr, neskatoties uz dzīves apstākļiem.

- Jums ir daudz tādu cilvēku?

- Būtībā, to nevar būt daudz. Taču es novērtēju visus cilvēkus, kuri ienāk manā dzīvē pat uz neilgu laiku.

- Vai ar popularitāti, paziņu loks ir mainījies?

- Protams. Īpaši, kad esi uz popularitātes viļņa, kad tavas dziesmas skan visās radiostacijās, tavu balsi atpazīst, pat neskatoties. Šādos mirkļos cilvēki pēkšņi atceras par tavu esamību un traki vēlas draudzēties. Sāk atcerēties, ka kādreiz, 99. gadā mēs kopā dzērām kafiju pie kaimiņu galdiņiem... Taču laiks visu saliek savās vietās... un tu saproti – TAVS cilvēks vai vienkārši pie kaimiņu galdiņiem sēdējāt... (Smaida).

- Mēdz teikt, ka cilvēkus iepazīstam ne tik bēdās, cik priekā...

- Jā, arī priekā. Kļūstot populāra, es to sapratu. Tāda ir pēcpadomju valstu īpašība mīlēt un žēlot tos, kuriem kaut-kas nesanāk, un nemīlēt tos, kas sasniedz panākumus. Latvijā ir talantīgi cilvēki, taču lielāka daļa no viņiem ļoti slimīgi uztver svešus panākumus. Amerikā ir pretējā situācija – tur cilvēki ciena un atbalsta veiksmīgus cilvēkus. Es personiski ļoti priecājos par citu cilvēku veiksmi un panākumiem.

- Jūs ticat liktenim?

- Ticu, taču esmu pārliecināta, ka to var koriģēt. Ja tu saproti likteņa zīmes, nodarbojies ar enerģētiskām praksēm, attīsties garīgi – tad viss iespējams. Šaubu nav tikai vienā: viss, kas ar mums notiek, ir uz labu. Par to es pārliecinos katru reizi, kad iezogas šaubas. Es neko nenožēloju, jo zinu – ja nebūtu negatīvas pieredzes, nenotiku nekas pozitīvais. Tava dzīve ir tā, kuru tu izdzīvo šeit un tagad. Ja tev apkārt kaut-kas notiek ne tā, kā tu vēlētos, tātad ir kāds iemesls... Galvenais atcerēties, ka visu var atrisināt. Cik grūti dažreiz būtu – vissliktākais ir nolaist rokas un pārstāt ticēt. Sev, apkārtējiem, pasaulei, taisnīgumam...

- Pastāstiet, kas Jums palīdz tik labi izskatīties. Droši vien jums ir savi skaistuma un sievišķības noslēpumi.

- Protams, mīlestība! Pret cilvēkiem, dzīvi. Cenšos arī katru dienu nodarboties ar sievišķīgām lietām. Tas var būt jebkas: ēst gatavošana, iepirkšanās, dziedāšana, dejošana, bižu pīšana, romantiskās pastaigas, vanna ar rožlapiņām... Es iesaku – biežāk ejiet pastaigās. Mums ir lieliska daba, kas palīdz atslābināties. Apmeklējiet pludmali, jo jūras vējš spēj aiznest visskumjākās domas.

Veselīgi ir apmeklēt masāžu un pirti, tas paildzinās jūsu skaistumu un jaunību.

- „Zvaigžņu fabrikā” Jūs teicāt, ka Jūsu sapnis ir piepildījies, iekļūstot projektā. Par ko sapņojat šobrīd?

- Šobrīd... Man ir daudz vēlmju, taču galvenais no tiem – būt laimīgai. Es dzīvoju, elpoju, man ir rokas un kājas, iespēja darīt to, kas patīk, pavadīt laiku ar ģimeni, draugiem, rīkot pasākumus – par to esmu pateicīga Visumam. Mana cilvēka un dziedātājas misija ir dāvāt apkārtējiem mīlestību, siltumu, laimi un prieku. Es esmu bezgalīgi priecīga, ka man tas sanāk. Jau septiņus gadus es rīkoju skaistus un labestīgus pasākumus, kad viesi aiziet sajūsmināti, atnāk apziņa, ka viss nebija velti. To grūti izskaidrot, taču es izjūtu tādu svētlaimi, ka vismaz kaut-ko pasaulē varu mainīt!

- Daudzi mūziku uztver kā lūgšanu...kas spēj dziedēt, iedvesmot...

- Es tam piekritu. Mūzika rada brīnumus. Tai piemīt fenomenālais spēks. Skaņas sasniedz dvēseles visdziļākos stūrīšus, tāpēc nereti koncertos cilvēki raud...

- Kurš radošais duets jums ir visnozīmīgākais?

- Tas, protams, ir duets ar talantīgu Valēriju Meladze, kurš kopā ar brāli Konstantīnu Meladze producēja „Zvaigžņu fabriku”. Viņi abi ir ļoti sirsnīgi un profesionālie cilvēki.

- Jums ir dziesma „Skaistules var visu”. Jūs uzskatāt, ka skaistām sievietēm tiešām vieglāk dzīvot?

- Skaistums ir tas, ko mums dāvā Dievs un tas ir darbs, lai to skaistumu saglabātu un pilnveidotu. Es izjūtu milzīgu cieņu pret skaistiem cilvēkiem. Režīms, disciplīna, stila izjūta ir stipru cilvēku rakstura īpašības. Vieglāk gulēt dīvānā, ēst čipsus un sūdzēties par platiem kauliem.

Skaistums viennozīmīgi ir bonuss meitenei. Tas ir sava veida trumpis, kuru nepieciešamības gadījumā var izmantot. Tikai jāsaprot, ka ar skaistumu vien nepietiks. Pie skaistuma pierod, pie gudrības – nekad, tāpēc nemitīgi jāattīstās.

- Vai ir kaut-kas tāds, ko Jūs nekad nepiedodu citam cilvēkam?

- Var daudz ko pārciest un apgalvot, ka „ja ar mani tā izrīkotos, es nekad nepiedotu”... praksē cilvēki piedod visu. Gan sānsoļus, gan nodevību... Tas ir pareizi. Mēs visi neesam ideāli. Mums ir tiesības pieļaut kļūdas..Taču ar cilvēkiem, kuri sāpina, cenšos nekontaktēties.

- Kādi notikumi tavā dzīvē kļuva par pagrieziena punktu?

- Viens no tiem ir dalība „Zvaigžņu fabrikā”. Projekts mainīja manu dzīvi. Pārvākšanās uz Ņujorku un atgriešanās dzimtenē, dzīve zem kamerām, komunikācija ar mentoriem, viesizrādes uz iznākšana reālajā dzīvē – kļuva par izturības pārbaudi.

Organizatoriskās darbības uzsākšana arī bija izaicinājums. Piemēram, mans ikgadējais Ziemassvētku labdarības vakars, sniedza iespēju nodarboties ar labdarību. Apziņa, ka, vienojot cilvēkus, tu spēj rīkot lieliskus vakarus ar spilgtiem priekšnesumiem, interesantām skatēm, un vienlaikus palīdzēt bērniem un ne tikai, sagādā neizsākamu prieku. Šogad mēs palīdzējam jau trīs projektiem „Dakteris Klauns”, Zīdaiņu Bērnu namam un puisim Gustavam – BMX piekritējam, kas diemžēl ir paralizēts.

Vēl viens liktenīgs notikums paredzēts septembrī. Neatklāšu visu, teikšu tikai, ka mūs gaida grandiozs augstākā līmeņa projekts, pateicoties kuram mēs varēsim prezentēt Latviju pasaules kultūras arēnā, celt valsts prestižu, savas apziņas un kultūras līmeni kopumā.

- Aprakstiet savu ideālo vīrieti!

- Uzticīgs, atbildīgs, gudrs, veiksmīgs, spēcīgs, seksīgs, labsirdīgs un pārliecināts, ka viņa sieviete ir vislabākā.

- Jūs esat greizsirdīga?

- Ja es redzu, ka mans vīrietis skatās uz citu sievieti, uzreiz saprotu – viņš vairāk nav mans vīrietis. Mans dzīves un sapņu vīrietis tā nerīkosies. Kāpēc tērēt laiku vīrietim, kurš neuztver tevi kā visas savas dzīves sievieti? Mani tas neapmierina. Man nav tik daudz laika, lai tērētu to uz vīrieti, kurš skatās apkārt. Vīrietim jānovērtē to, kas viņam ir. Nedrīkst metāties uz visām pusēm.

- Ko Jūs novēlētu mūsu lasītājam?

- Mīlestību, skaistumu, sievietes laimi, lai katru dienu notiktu mazs brīnums, ko radījāt ar saviem darbiem un jūtām.

- Paldies par sarunu! Novēlam radošus panākumus un iedvesmu!

Materiālu sagatavoja skaistumkopšanas portāla Intensa.pro redakcija