Plastiskās ķirurģijas attīstība. Pirms 100 gadiem un tagad

20/06/2013

Kopš 1880. gadā anestētiķi un antiseptiķi pavēra iespēju veikt deguna korekcijas operācijas bez dažādiem sarežģījumiem un blakusefektiem, tai skaitā izvairīties no letāliem iznākumiem, kosmētiskā plastiskā ķirurģija kļuva par pasaules kultūras sastāvdaļu. Ap 1920. gadu plastiskās operācijas kļuva arvien izplatītākas un sāka asociēties ar iedomību. Jaunās tehnikas, kas tika radītas Otrā pasaules kara laikā, veicināja turpmāko dažādu kosmētisko operāciju pieprasījumu.

Maz-invazīvo tehniku ēra iezīmēja jaunas paaudzes kosmētisko operāciju variantus. . Pērn ASV reģistrētas 14,6 miljoni kosmētisko procedūru. Lūk, piedāvājam iepazīties ar Amerikas plastisko ķirurgu biedrības apkopoto populārāko veikto kosmētisko procedūru un operāciju izklāstu.

„Sākotnēji plastisko operāciju veikšanu nebūt neuzskatīja par iedomības pazīmi,” – stāsta Sanders Gilmens, Emori universitātes profesors, grāmatas „Radot ķermeņa skaistumu. Estētiskās ķirurģijas kulturālā vēsture” (Sander Gilman "Making the Body Beautiful: A Cultural History of Aesthetic Surgery"). „Ēbreji Vācijā veica deguna korekciju, lai varētu dabūt darbu. Tajos laikos plastiskās operācijas sievietes un vīrieši veica vienādā daudzumā.,” – turpina Gilmans.

„19. gs. beigās Rietumos bija izplatīts viedoklis, ka ikviens var izmainīt savu ārieni, paaugstināt savu „klasi,” – saka profesors.

Otoplastika, operācija ausu formas korekcijai, tolaik bija popularitātes virsotnē. To izmantoja tāda kosmētiska defekta kā lielu un atkarenu ausu labošanai.

Ap 1920. gadu strauji pieauga pieprasījums pēc kosmētiskām operācijām. Tajā laikā plašu pielietojumu guva arī ārsta Čārlza Millera sarakstītā pirmā mācību grāmata par kosmētisko sejas ķirurģiju „Ārējo nepilnību korekcija”. Tieši tad sievietes alka veikt sejas ādas pievilkšanu iedomības vadītas, nevis lai iegūtu darbu. Plastiskā ķirurģija kļuva par ko tādu, kas mums saistās ar buržuāziju.

20. gs. sākuma krūšu palielināšanas operācijās tika izmantoti visdažādākie materiāli – sākot no ziloņkaula un beidzot ar gumiju. Šādi materiāli nederēja tik specifiskas procedūras veikšanai, tāpēc tā palika bez vēlamajiem rezultātiem. Viens no pirmajiem eksperimentālajiem materiāliem krūšu palielināšanai bija parafīns, bet rezultāts bija šausmīgs – krūtis uzpampa un kļuva cietas, tām bija augsta inficēšanās iespēja. Viss mainījās 1961. Gadā, kad korporācija Dow Corning izstrādāja pirmos pasaulē silikona krūšu implantus.

Lai arī pērn veikto krūšu palielināšanas operāciju skaits salīdzinot ar 2011. gadu ir samazinājies par 7%, šī procedūra ir ļoti pieprasīta un populāra ASV – 2012. gada laikā tika reģistrētas 286 000 procedūras. Tālāk sarakstā seko – rinoplastika, blefaroplastika, lipoplastika un sejas ādas pievilkšana.

„Cilvēki, kas ievērojami zaudējuši svaru, bieži vien nonāk konfliktā ar savu ķermeni,” saka Amerikas plastisko ķirurgu apvienības biedrs, plastikas ķirurgs Deivids Rīts – „Neatkarīgi no tā, kā notikusi svara zaudēšana – vai ar svara samazināšanas operāciju vai diētu un fizisku aktivitāšu palīdzību – ja viņiem ilgstoši bijis palielināts svars, āda nespēj tikt līdzi jaunajām ķermeņa aprisēm un kļūst nokarena. Šādas problēmas novēršanai cilvēki bieži vēršas pie plastikas ķirurga.

Viens no risinājumiem ir ādas pievilkšanu rokas augšdaļā – tā sevī ietver vai nu liposakciju vai nu brahioplastiku – operāciju, kas likvidē lieko ādu augšdelma iekšpusē. Daudzas pacientes vēršas klīnikā, lai iegūtu tādas rokas kā Mišelai Obamai.

Patiesībā ir pieaudzis to vīriešu skaits, kas izdara izvēli par labu plastiskajām vai kosmētiskajām procedūrām, turklāt šis skaita pieaugums ir tik liels, ka Gilmans uzskata – tas drīz līdzināsies sieviešu daudzumam, kas veic kosmētiskās manipulācijas. Jaunās mazinvazīvās un krietni lētākās procedūras, piemēram botulīna injekcijas u.c. kļuva populāras, kad pasauli pārņēma finanšu krīze. Tam bija arī citas priekšrocības – krietni īsāks atlabšanas laiks, kas ar laiku procedūras padara arvien vairāk pieprasītas.

Estētisko procedūru popularitāte pieaug tik strauji, ka, iespējams, pēc pāris desmitiem gadu cilvēki brīnīsies, kā tās var neveikt vispār, jo jau tagad tās tiek uzskatītas par zelta standartu.

Materiālu sagatavoja Intensa.Pro redakcija