PLUS SIZE vs. XS: kā mums liek justies par „ideālo ķermeņu” pasaules viesiem
21/09/2016
Vai atceraties, pirms neilga laika mēs rakstījām par to, ka ārišķīgais perfektums un leļļu skaistums iznāk no modes? Ņujorkas modes nedēļa kārtējo reizi to apliecināja.
Kamēr jūs svīstat sporta zālē un ierobežojat sevi saldumu ēšanā, slavenā plus size modele Ešlija Grehema uz mēles demonstrē celulītu un izbauda popularitāti. Viņas iznāciens apakšveļā neatstāja vienaldzīgu nevienu. Uz ķermeņa uzklāta eļļa vēl vairāk akcentēja nelīdzenumus uz Ešlijas kājām un gurniem. Un ziniet, viņa lepojas ar tiem, jo viņa mīl un pieņem sevi.
„Normas” nav, ir mīlestība pret sevi un savu ķermeni
Savā Instagram Ešlija aicināja meitenes nekautrēties no savām kuplajām ķermeņa aprisēm un mīlēt ķermeni, kuru dāvājusi daba. Savā aicinājumā modele atzīmē, ka, ja jums ir izmērs, kas lielāks par standarta, tas nenozīmē, ka ceļš uz televīziju ir slēgts. Jau sen bija jāiegaumē: „normas” jēdziens neeksistē.
Aiz Ešlijas uz mēles kāpa arī citas plus izmēra modeles. Sabīne Karlsson un Džordžīna Vudsa nekautrējās no savām kuplajām formām un strijām, kuras varēja manīt pat uz rokām. Pat modeles nav „klonētie karavīri”, bet tiem, kuri neietilpst XS izmērā nav jāuzskata sevi par viesiem „ideālo ķermeņu” pasaulē.
Photo: New York Fashion Week 2016
Protams, neiztika arī bez tiem, kuri uzskatīja meitenes uz mēles par „staigājošajām karbonādēm”.
„Visi cilvēki atšķiras: ar acu, ādas, matu krāsu, ar garumu, komplekciju, prāta spējām. Mēs visi esam atšķirīgi... pat modeles uz podiuma nav klonētas. Pateicoties šai dažādībai, katrs atrod to, kas nāk pie sirds tieši viņam”, „Jūs esat cienīgas būt mīlētas arī ar neideālām kājām vai neideāli plakanu vēderu”, - paziņoja plus size kustības piekritēji.
Mums nav jākonkurē ar uzlabotām bildēm!
„Ķermeņa normas” nepastāv. Tik ilgi esam sekojuši izdomātiem skaistuma kanoniem, ka pavisam aizmirsām – sieviete ir skaista vien tāpēc, ka ir sieviete. Vidukļa apkārtmēram nav nozīmes.
Photo: The Honest Body Social Project
Masu mediji izmanto paņēmienu asociēt notievējušo cilvēku fotogrāfijas ar panākumu tēlu. Tā rodas nepareiza izpratne par to, kur „mīt laime”, un rezultātā mēs izkopjam neapmierinātību ar sevi. Atrodoties nemitīgā riebumā pret savu ķermeņi, mēs aizmirstam, ka masu mediji mums liek konkurēt ar mākslīgi uzlabotām „stila ikonu” fotogrāfijām, kuru profesionālais pienākums ir izskatīties tā, kā diktē mode.
Laikam tāpēc nestandarta izmēra modeļu kāpšana uz mēles izraisīja diametrāli pretējas skatītāju emocijas.