Skaistuma etaloni senatnē un tagad

07/01/2014

Skaistums prasījis upurus visos laikos, un, iespējams, ka mūsdienu skaistuma procedūras pēc vairākiem gadsimtiem kādam šķitīs tikpat nesaprotamas un pat šausminošas kā mums šobrīd tas, ko sievietes skaistuma vārdā darījušas senākos laikos.

Ideāla seja. Kādai tai jābūt? Toronto universitātes zinātnieku pētījumi liecina, ka attālumam starp acu zīlītēm jāveido 46% no sejas platuma, bet attālumam no lūpām līdz acīm – 36% no sejas garuma.

Ja kādreiz par skaistām sejas proporcijām varēja teikt paldies Mātei Dabai, tad šobrīd arī tās ir iespējams mainīt ar plastikas ķirurģijas un estētiskās medicīnas palīdzību. Kā sievietes tiecās pretī skaistuma ideāliem pirms gadu simtiem, un kādi interesanti fakti par skaistumu ir pierādīti mūsdienās?

Bailes no novecošanās vēstnesēm – grumbām – sakņojas jau ļoti senā pagātnē.Karaļa Ludviķa XI galma aristokrātes uzturā lietoja tikai zupas, jo uzskatīja, ka košļāšanas rezultātā rodas grumbas, bet no tām viņas baidījās kā no uguns.

XVII gs. jaunas sievietes skuva savas uzacis un to vietā līmēja peļu spalvas, jo tolaik tika uzskatīts, ka tas ir ļoti skaisti.

Līdz laikam, kad parādījās tik ierastā kosmētikas maciņa sastāvdaļa – lūpu krāsa, sievietes lūpu izdaiļošanai izmantoja pastu, kas pagatavota no piestā saberztiem kukaiņiem, no tiem tika pagatavota arī pirmā īstā lūpu krāsa. Starp citu, mūsdienu statistika liecina, ka sievietes, kas krāso spilgti sarkanas lūpas, smaida biežāk kā pārējās.

Ķiniešu, vjetnamiešu un japāņu modes dāmas līdz pat XX gs. vidum zobus krāsoja melnā krāsā. Pasta, ko izmantoja šim mērķim, gan bija ļoti indīga, - melnums uz zobiem saglabājās vairākus gadus.

Kreisā sejas puse ir simpātiskāka. Zinātnieki līdz šim vēl nav pierādījuši, kādēļ tas tā ir, bet kreisais profils ir skaistāks par labo.

Sievietēm vīriešu skaistuma kritērijs ir proporcionāls tam, cik ļoti viņš patīk citām sievietēm. Britu psihologa Benedikta Džonsa eksperiments pierādīja, ka sievietes piesaista tie vīrieši, kuriem smaida citas daiļā dzimuma būtnes, kas nozīmē to, ka personīgo viedokli sievietes balsta uz svešu sieviešu simpātijām.

Sarunu biedriskaistus cilvēkus saprot labāk un ātrāk, jo sarunas laikā pēta viņu sejas vaibstus, un nav svarīgi vai tas tiek darīts ziņkāres vai romantiskas intereses dēļ. Zinātnieki ir pārliecināti, ka arī skaistu cilvēku individuālās īpatnības ir vieglāk pieņemamas.

Vīriešiem simpātiskākas šķiet sievietes ar bērnišķīgu seju. Ņūmeksikas universitātes profesors Viktors Džonstons veica pētījumu, kura laikā noskaidroja, ka vīrieši izvēlas sievietes, kuru sejas proporcijas raksturīgas jaunām meitenēm, t. sk. mazāks attālums starp acīm un piebriedušas lūpas.

Par skaistām tiek uzskatītas sievietes, kuras smaida, taču pretējs uzskats ir par vīriešiem – smaidīgi vīrieši tiek uztverti kā mazāk vīrišķīgi un simpātiski. To ir izpētījuši Britu Kolumbijas universitātes zinātnieki.

Skaistiem cilvēkiem ir veiksmīgāka karjera, viņi ieņem augstākus amatus salīdzinājumā ar ne tik glītiem kolēģiem. Tas ir izskaidrojams ar to, ka skaists cilvēks ir arī pārliecinātāks par sevi un neatlaidīgi tiecās uz sava mērķa sasniegšanu. Skaistu cilvēku ienākumi ir vidēji par 5 procentiem lielāki kā kolēģiem ar vidēji statistisku izskatu vai arī ne tik glītiem. Sentluisas Federālā rezervju banka veica iekšējo pētījumu, kura rezultātā tika noskaidrots, ka augumā garie un simpātiskie bankas darbinieki visticamāk ir veiksmīgāki tādēļ, ka atstāj spēcīgāku iespaidu uz sarunu partneriem, bet tas ir ļoti būtisks priekšnoteikums kvalitatīvam biznesa pārrunu rezultātam. Taču pētnieki atzīmēja, ka šeit ir saskatāmas arī zināmas diskriminācijas pazīmes attiecībā uz tiem, kurus par smukulīšiem parasti nedēvē.

Lai arī skaistas sievietes pieņemts uzskatīt par dumjām, tas ir maldīgs apgalvojums. Skaistām jaunam sievietēm IQ ir augstāks kā pārējām. Daiļavas pārējās jaunietes gudrībā pārsniedz par 11,4 punktiem, bet stiprā dzimuma skaistākai daļai IQ ir par 13,6 punktiem augstāks par ne tik glītajiem. Šādus rezultātus ieguvuši Londonas ekonomikas skolas pētnieki, izanalizējot 17 000 bērnus un jaunus cilvēkus.

Materiālu sagatavoja Intensa.Pro redakcija