Teledīva Jeļena Gricuka: sapņi nestrādā, ja nestrādā tu pats
18/05/2016
Jeļena Gricuka ir pēdējās desmitgades viena no galvenajām Latvijas televīzijas varonēm. Savu radošo ceļu viņa uzsāka būdama skolniece, un jau 21 gada vecumā viņai bija savs autorraidījums, vērienīgie nākotnes plāni un drosmīgas idejas. Šodien viņas dzejai raksta mūziku, pati viņa ir televīzijas raidījumu vadītāja, producente, režisore un daudzu vietējās televīzijas skatītāko projektu scenāriste.
Viņa ir smaidīga, labsirdīga, jauka, veiksmīga un satriecoša sieviete ar stipru enerģētiku un apburošu skatienu. Viņa izstaro vārdos neaprakstāmu šarmu un tieksmi virzīties uz priekšu – pretī sapņiem. Jeļenu nereti var satikt saviesīgos pasākumos – viņa tur ir bieža viešņa. Nav nekāds brīnums, tas ir viņas darbs. Viņa jau sen iemācījās šovbiznesa likumus, ne tikai tāpēc ka strādā ar zvaigznēm, arī tāpēc ka pati kļuva par zvaigzni.
- Jeļena, pastāstiet par Jūsu bērnību! Par ko gribējāt kļūt? Par ko sapņojāt? Pēc kā tiecāties?
- Manas radošās tieksmes bija manāmas jau agrā bērnībā, tiesa tās izpaudās nedaudz citādāk. Man patika ārstēt zobus lellēm, atbalstīt tās grūtā brīdī, dāvāt skaistumu un veselību (Smejas). Toreiz es sapņoju kļūt par stomatologu!
Jau no 11 gadiem es noteikti zināju, ka gribu strādāt televīzijā. Pirmās producenta iezīmes ļāva sevi manīt jau „smilšukastes vecumā”: es biju raidījuma vadītāja, kurā stāstīju par saviem mīļākajiem izpildītājiem. Turklāt muzikālās kompozīcijas topā es izvietoju tā, kā patīk man, neatspoguļojot īstenību. Par manu pirmo skatītāju kļuva mana jaunākā māsa Katja, kura vēroja manas radošās izpausmes un aplaudēja.
15 gados es sāku strādāt par modeli, 18 mani pieņēma televīzijā.
- Kā tas notika?
- Tajā dienā es biju modeļu filmēšanā sporta zālē. Bija vajadzīgas izskatīgas meitenes-modeles, kuras trenējās un ar savu izskatu rādija, ka sports – tas ir lieliski. Es pienācu pie organizatoriem un izteicu vēlmi izmēģināt sevi un savus spēkus televīzijā. Producents paskatījās, novērtēja un pateica: „Foršs dupsis, var pamēģināt!”. Piebildīšu, ka producente bija sieviete!Ziniet, dzirdēt komplimentu no sievietes ir īpaši vērtīgi. Mana pirmā reportāža bija par skaistuma industriju. Toreiz es mācījos 12. klasē. Kopš tā laika esmu nešķirama ar televīziju.
Tas kārtējo reizi pierāda – nevajag baidīties sasniegt mērķi, nebaidieties sapņot, mēģināt ko jaunu. Cilvēks spēj visu! Mēģiniet! Ticiet. Nenolaidiet rokas. Parādiet sapnim, ka jūs tam ticat, un ejiet pretī. Atcerieties: sapņi nestrādā, ja nestrādā tu pats!
- Jūs intervējāt simtiem personību. Kad vēl nebijāt populāra, vai sapņojāt, ka intervēs Jūs? Kas Jums patīk vairāk – intervēt vai sniegt interviju?
- Kad es intervēju – es strādāju. Kad sniedzu interviju – atpūšos. Man ļoti patīk strādāt un tikpat stipri – atpūsties. Katra intervija, kuru vadu – uzlādē mani ar jaunām emocijām un spēkiem. Savukārt intervija, ko sniedzu – ir uzslava un kompliments man.
Savu pirmo interviju es sniedzu vien 4 mēnešus pēc pirmās parādīšanās ekrānā. Taču es nekad neesmu sapņojusi par popularitāti. Es sapņoju sasniegt uzstādīto mērķi.
Es uzreiz sāku strādāt ar slavenībām. Viņu mirdzums un varenums mani nekad nebiedēja. Es neuztveru māksliniekus kā neaizsniedzamas virsotnes un nepielīdzinu Dieviem. Viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs visi: ar saviem priekiem un bēdām, jūtām un vēlmēm.
- Pazīstamai personībai jāsaskaras ar sabiedrības viedokli, kas lielā vai mazā mērā „pulē” un liek mainīties...
- Pirmais noteikums visiem, kas vēlas strādāt televīzijā un publikas priekšā – NEKAD nešaubīties par sevi. Ja ir šaubas – tā nav jūsu profesija, ejiet mājās un meklējiet sevi citur.
Ideālu cilvēku nav. Mēs visi kļūdāmies, brīžiem varam kaut-ko palaist, saputrot, aizmirst... taču tas nepadara mūs sliktākus. Tai vietā, lai sodītu sevi par neveiksmēm, ar sevi jāstrādā.
Ja kāds atļaujas izteikt negatīvu viedokli par mani, mani tas var interesēt tikai vienā gadījumā – ja kritizē nozares eksperts. Viltus kritika, no sērijas „Tu esi neglīta, tev pat kosmētika nelīdzēs”, man nav interesanta. Parasti citu cilvēku ārieni novērtē tie, kas nav apmierināti ar sevi. Kāpēc man pārņemt kāda kompleksus?
- Komentārus par sevi lasāt? Tikai godīgi!
- Pārejam pie otrā publiskā cilvēka noteikuma: NEKAD nelasīt komentārus par sevi. (Smejas)
Tiešām! Doma nav laba, rezultātā ne tikai zaudēsiet savu laiku, bet arī nervus. Kas parasti raksta sliktus komentārus? Cilvēki, kuri vēlas palīdzēt un sniegt dzīvībai svarīgu padomu? Nē. Parasti tie ir cilvēki, kuriem nav ko darīt. Tai vietā, lai nodarbotos ar sevi, viņi raksta riebīgus komentārus, jo viņiem ir svarīgi, lai viņus ieraudzītu, sadzirdētu, novērtētu un pamanītu.
Nav nemaz tik svarīgi, ko par tevi domā citi, svarīgi ir kas cits. Svarīgi ir, ko par sevi domā tu pats.
- Jūsu mīļākā vieta pilsētā?
- Bibliotēka. Pēc izglītības esmu filoloģe, bet grāmatas – mana mazā kaislība. Bibliotēkā ņemu grāmatas, kuras uzskatāmas obligātas lasīšanai. Runa ir ne tikai par klasiku, bet arī par specializētu žurnālistikas, runas tehnikas un psiholoģijas literatūru. Žurnālistam svarīgi spēt noskaņot savu sarunas biedru sev labvēlīgi. Mans profesionālais uzdevums ir atrast pieeju katram cilvēkam.
- Jūs provocējat sarunas biedru, lai veidotu interesantu reportāžu?
- Nav mans lauciņš. Priekšroku dodu intervijai bez asuma, bet ar dvēseli.
Izveidot sensacionālu materiālu nav nemaz tik grūti. Tas, protams, izraisīs asu interesi, taču par to aizmirsīs tik ātri, it kā tas nemaz nav bijis. Man ir cits darba princips: es cenšos atklāt cilvēku, nevis provocēt interesanta ētera dēļ.
Es pati arī nevēlētos nokļūt līdzīgā situācijā, bet atzīšos, ir gadījies! Vairākas reizes nācies lasīt par sevi tādas muļķības, ka baisi pat atcerēties!
- Kāda intervija un ar kuru atstāja uz Jums lielāko iespaidu?
- Vairākkārt esmu intervējusi leģendāro Anitu Coju. Katru reizi viņa mani pārsteidz un sajūsmina. Neatkārtojama sieviete.
Žurnālistus reti aicina mājās, uzklāj galdu, cienā ar gardumiem un tēju, ļaujot iedziļināties mājas gaisotnē. Bet viņa to izdarīja.
Anita izraisa sajūsmu un ir piemērs tam, kā meistarīgi apvienot karjeru un ģimeni: viņa ir lieliska māte, mīloša sieva, vienreizēja dziedātāja, laba vadītāja un apburoša sieviete.
Nesen raidījumā „Tas ir garšīgi” («Это вкусно») viesojās Aleksandrs Oļeško. Zinu, ka atradīsies tādi, kuri uzskatīs, ka viņa ekrāna tēls ir tikai spēle. Steigšos atspēkot: dzīvē viņš ir tāds pats! Neticami labsirdīgs, sirsnīgs, labs un atsaucīgs.
Filmēšanas laikā mums notika kļūme ar kamerām, kā dēļ sākums aizkavējās par 15 minūtēm. Nav noslēpums, ka 15 minūtes aizņemtam cilvēkam ir mūžība! Aleksandram visa diena bija saplānota minūtēs. Taču viņš visu saprata, un pārbīdīja plānus. Pārtraukumā nolēma izdzert tasīti kafijas...arī šeit neiztika bez starpgadījumiem. Kafijas automāts ielēja aukstu kafiju.. ne diena, bet katastrofa! Neskatoties uz to, ka bija gana iemeslu uztraukumam, Oļeško visu uztvēra ar humoru. Nekāda aizkaitinājuma, untumu vai neapmierinātības... cilvēks prot pieņemt jebkuru situāciju.
- Kā radās kulinārijas šova „Tas ir garšīgi” («Это Вкусно») ideja? Visi iepriekšējie projekti tā vai citādi bija saistīti ar glamūru, saviesīgo dzīvi un tusiņiem, te pēkšņi – greznas kleitas vietā – priekšauts, greznu atribūtu vietā – kastroļi un kausi. Radikāla ampluā maiņa!
- Tieši tā! Sagribējās kaut-ko jaunu. Tagad esmu nedaudz mainījusies arī es pati: parādījās interese un vēlme gatavot, darīt to ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi. Daudzi domā, ka es neprotu gatavot, taču tā nav.
Ideja par projektu dzima pagājušā gada maijā. Vēlējos mainīt ampluā, stāties skatītāju priekšā neierastā tēlā. Visi pazīst Jeļenu Gricuku kā tusētāju, taču maz kurš zina, ka man patīk būt mājās.
Kulinārijas šovā vienmēr esmu ar ieveidotiem matiem un meikapu, jo uzskatu, ka sievietei jāizskatās satriecoši ne tikai ejot uz teātri, bet arī savās mājās. Atcerieties seriālu „Bīstamās mājsaimnieces” – varones vienmēr nevainojami tērptas, ar frizūru un meikapu. Tā nav televīzijas prasība, bet dzīvesveids. Latvijā sievietes aizmirst par sevi, tiklīdz ieiet virtuvē. Tas nav pareizi. Novērtējiet tos, kas jums blakus, un priecējiet ar sevi.
- Cik grūti ir strādāt kameru priekšā? Nedrīkst kļūdīties, atslābināties, laikus jāreaģē uz neparedzētiem apstākļiem... Tas stipri nogurdina?
- Jebkurš darbs nogurdina. Nedomāju, ka televīzija atņem vairāk spēka, nekā darbs ofisā vai aiz veikala letes.
Žurnālista profesija ir lieliska ar to, ka sniedz ģeogrāfisku brīvību un iespēju jebkurā brīdī „norauties” un aizbraukt citā pilsētas galā, satikt interesantus cilvēkus, apmeklēt interesantas vietas, uzlādēties ar enerģiju. Ar šādu darbu jūties, ka dzīvo un elpo ar pilnu krūti. Šeit un tagad.
- Vai, izņemot televīziju, ir kādas izraušanās, kas saista tikpat stipri?
- Mani aizrauj viss, kas saistīts ar daiļradi. Man ir „viegls” prāts tajā ziņā, ka es vienmēr esmu radošajā lidojumā. Filoloģiskā izglītība ieaudzināja mīlestību analizēt. Iespējams, ja es nekļūtu par televīzijas vadītāju, kļūtu par psiholoģi.
- Mēdz teikt, ka draudzība starp sievietēm neeksistē. Piekritīsiet vai noliegsiet?
- Noliegšu. Es ticu draudzībai starp sievietēm, pat vairāk, draudzībai starp vīrieti un sievieti arī ticu. Cilvēki var būt viens otram interesanti, viņu dvēseles var saskarties, bez vēlmes saplūst ar ķermeņiem.
- Lai kā mēs censtos, taču atrast informāciju par Jeļenas Gricukas personīgo dzīvi mums neizdevās... Pastāstiet, kā iet mīlas frontē?
- Tieši tā. Šo informāciju cenšos neafišēt. Laime mīl klusumu. Publicitāte prasa atklātumu, taču ir lietas, kas jāatstāj noslēpumā.
- Jūs esat gatava spert pirmo soli, jeb gaidāt to no vīrieša?
- Man laikam dzīvē paveicās: man iepatikušies vīrieši paši centās mani iekarot. Man nekad nenācās kaut-ko izdomāt, lai piesaistītu viņu uzmanību.
- Jūsuprāt, konfekšu-ziedu periods var ilgt visu mūžu?
- Maigumu, uzticību un mīlestību var iznest cauri laikam, taču lai saglabātu romantiku – jācenšas. Maiga attieksme vienam pret otru un ceļojumi būtiski paildzina „taurenīšu vēderā” sajūtu.
Ziniet, man ļoti patīk zvērests, ko jaunlaulātie saka viens otram: „Apsolos mīlēt tevi bēdās un priekā, bagātībā un nabadzībā, slimībā un veselībā”... Dot zvērestu, bet pēc tam aizmirst. Būt blakus kad esi kā konfektīte, kad viss izdodas un visi sajūsminās – varēs ikviens vīrietis, taču retais būs gatavs būt blakus grūtībās, kļūstot par uzticamu aizmuguri.
- Kad norunājām interviju, Jūs teicāt, ka apmeklējiet fitnesa zāli mūsu redakcijas tuvumā... Cik cieši sports ir iegājis dzīvē?
- Ar sportu nodarbojos regulāri – divas stundas trīs reizes nedēļā. Sporta zālē jūtos atjaunināta. Fiziskā slodze palīdz noņemt stresu un savest domas kārtībā. Patīkams bonuss – slaids, tvirts augums.
- Iepriekš stāstījāt par dalību modes biznesā. Kādi modeļu paradumi palika? Kādu vērtīgu mācību var gūt?
- Modeļu bizness palīdz atklāt sievietes būtību, kļūt atraisītākai un pašpārliecinātai. Pateicoties šādai pieredzei, ikviena sieviete var saskatīt sevī karalieni.
Es ieteiktu katrai meitenei apmeklēt „jaunās lēdijas skolai” līdzīgus kursus, lai kopš jaunības iepazītu sievišķības un skaistuma noslēpumus.
Taču nedrīkst būt sava izskata atkarīgajam. Lai apburtu vīrieti ar ideālu augumu, pievilcīgu sejiņu un franču manikīru nepietiks. Ar uztrenētiem gurniem jūs, protams, iespaidosiet, bet ar uztrenētām smadzenēm – sajūsmināsiet. Gudras sievietes vienmēr ir interesantas, jo zina, kā ieinteresēt ne tikai ar ārējo, bet arī ar iekšējo skaistumu, kas iet tandēmā ar pievilcību un šarmu.
- Ļaujiet uzdot mūsu portāla tradicionālo jautājumu – ko Jums nozīmē skaistums?
- Skaistums ir dvēseles stāvoklis, kuru spēcina iekšējo bagātību un ārējo krāšņumu veidojošs nemitīgais darbs ar sevi.
_2015_cover_2.jpg)
