Top Eiropas Savienības valstu Skaistumkopšanas salonu pakalpojumu standarts

21/01/2015

Kopš 2011. gada, kad Eiropas patērētāju asociācija ANEC, veicot patērētāju aptauju skaistumkopšanas sfērā Eiropā, secināja, ka Eiropas Savienības ietvaros pastāv ļoti lielas atšķirības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā dažādās valstīs, Eiropas standartizācijas Komitejas paspārnē darbojas 409. tehniskā darba grupa, kas strādā pie „Skaistumkopšanas salonu pakalpojumu standarta” izstrādes. Mērķis – izveidot standartu, kas ietvertu prasības un ieteikumus drošai un kvalitatīvai skaistumkopšanas salona pakalpojumu sniegšanai.

409. tehniskajā darba grupā strādā trīspadsmit Eiropas Savienības valstu nacionālo darba grupu pārstāvji no Francijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Holandes, Kipras, Maltas, Anglijas, Austrijas, Īrijas, Igaunijas un Latvijas.

Latvijā 2014.gada gada sākumā ar Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas prezidentes Nellijas Janaus iniciatīvu un Latvijas Valsts Standartu atbalstu tika izveidota nacionālā darba grupa dalībai šī standarta veidošanā.

Kas ir skaistumkopšanas salonu pakalpojumu standarti un kāds ir to mērķis?

Standarta saturs ietver plašu jautājumu loku. Tajā ir noteiktas:

• nepieciešamās speciālistu kompetences un kvalifikācijas dažādu manipulāciju veikšanai;
• prasības paša pakalpojuma kvalitatīvai nodrošināšanai;
• norādījumi un ieteikumi salona telpu iekārtojumā un pārvaldībā;
• tiek ietvertas arī prasības salona instrumentu un iekārtu uzturēšanā kārtībā;
• prasības higiēnas un kosmētisko līdzekļu aprites pārvaldībā;
• ieteikumi pakalpojumu kvalitātes pārbaudē.

Standarta izstrādes gaitā pirmo reizi Eiropas līmenī tiek dienas kārtībā pacelts ļoti aktuāls jautājums par to, kur ir robežšķirtne starp skaistumkopšanu un estētisko kosmetoloģiju un arīestētisko medicīnu. Ikdienas realitāte parāda, ka šodien skaistumkopšana ir ļoti cieši saistīta ar estētisko medicīnu. Jautājums ir – kādas ir katras jomas kompetences. Šis jautājums ir aktuāls visās Eiropas Savienības valstīs. Standarta pielikumā ir iestrādāts saraksts ar iespējamajām procedūrām, un to veikšanai nepieciešamajām kvalifikācijām.

Otrkārt, lielākās diskusijas starp valstīm šobrīd ir par to, kādai kvalifikācijai un kompetencēm ir jābūt speciālistam, lai veiktu vienu vai otru konkrētu procedūru. Tas saistīts ar to, ka pastāv ļoti atšķirīgs izglītības programmas saturs par vienas kvalifikācijas līmeņa ietvaros dažādās valstīs. Piemēram, Holandē skaistumkopšanā strādājošie speciālisti nevar strādāt ar aparāttehnoloģiskām iekārtām. Līdzīga situācija ir Itālijā.Turpretim Vācijā, kur ir labi attīstīta un lobēta aparātu ražošanas industrija,iespēju strādāt ar aparatūru nosaka ne tik daudz speciālista izglītības līmeņa kvalifikācija, kā tas, vai šis speciālists ir izgājis apmācību konkrētā aparātu ražošanas vai izplatītājkompānijā, ieguvis dokumentu, kas apliecina viņa prasmes strādāt ar konkrētu aparātu klasi.

Latvija starp visām Eiropas Savienības valstīm izceļas ar daudz augstākām izvirzītajām prasībām jau mācību programmā un to, ka Latvijā skaistumkopšanā strādājošie ir ārstniecības personas. Tas ļauj strādāt gan ar noteiktām aparāttehnoloģiskām iekārtām, gan noteiktām invazīvām metodēm kā biorevitalizācija un mezoterapija.

Skastuma pakalpojumu mobilais serviss

Standarts nosaka arī prasības tādam skaistumkopšanas pakalpojumu veidam kā mobilais serviss, kas Eiropas Savienības valstīs, īpaši lielajās, kā Francijā, Vācijā, ir izplatīts pakalpojuma sniegšanas veids. Arī Latvijā skaistumkopšanas nozarē jau ilgu laiku tiek novērotas šī pakalpojuma tendences – tas ir pakalpojums, ko speciālists veic pie klienta mājās. Taču pie mums, atšķirībā no citām Eiropas valstīm šis pakalpojuma veids nav reglamentēts ar likumdošanu, kas noteiktu prasības droša un kvalitatīva pakalpojuma sniegšanai mājas apstākļos. Un prasības citur Eiropā šādam pakalpojumam ir augstas – ir jābūt speciāli aprīkotam transportam, iekārtām, pārvadāšanas tvertnēm, konteineriem, lai to veiktu. Līdz ar to visās Eiropas Savienības valstīs, kur šis pakalpojums pastāv, tas ir ekskluzīvs un dārgs pakalpojums. Taču Latvijā šis pakalpojumu veids, ar nožēlu jāatzīst, vairumā gadījumu apdraud klienta drošību. Ne vienmēr šiem mobilā servisa pakalpojuma veicējiem ir piedāvātajam pakalpojumam atbilstoša kvalifikācija, labs materiāli tehniskais un higiēnas prasību nodrošinājums. Turklāt, klientu iegūšanas nolūkos, cenas par pakalpojumiem tiek uz kvalitātes rēķina sludinātas neadekvāti zemas, kas kopumā grauj visus nozari. Šajā kontekstā Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācija ir paudusi arī savu viedokli par stāvoklimobilā servisa jomā Latvijā un aktualizējusi Latvijas valsts institūcijās jautājumu par šī pakalpojuma veida sakārtošanu likumdošanas līmenī.

Šis standarts, kā jebkurš cits standarts, nav likums, līdz ar to nav obligāti ieviešams. Tam ir brīvprātības princips. Taču, ieviešot to, salonam nepārprotami būs pievienotā vērtība, jo tas vēstīs klientiem un sabiedrībai, ka sniedz klientam kontrolēti drošu un augstas kvalitātes servisu.

Kopumā var teikt, ka standarta tapšana ir ļoti sarežģīts process, kurā saduras dažādu valstu nacionālās intereses. Taču šā procesa gaitā ir viens liels ieguvums visām dalībvalstīm, kas iesaistītas standarta tapšanā – tā ir unikāla pieredze, kurā var iepazīt citu valstu skaistumkopšanas nozares nianses. Šī informācija ir ļoti vērtīga, lai varētu objektīvi Eiropas kontekstā vērtēt nozari savā valstī. Un te jāteic, ka, lai arī pašiem šķiet, ka mums nozarē vēl ir daudz nepilnību, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mums ir ļoti labi sakārtota nozare.

Materiālu sagatavoja skaistumkopšanas portāla Intensa.Pro redakcija sadarbībā ar Daci Branti, Mg.paed., skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā, ES Standartizācijas komitejas 409. tehniskās darba grupas locekli