Zane Junga: "Jāsaprot klienta vēlmes, lai varētu tās īstenot"

25/03/2014

Foto: Reinis Brūvelis

Zane Junga ir salona „Dessange” skaistumkopšanas speciāliste. Šai simpātiskajai rīdziniecei ir kāds blondīnēm netipisks hobijs – motobraukšana, un katru gadu, sākoties siltam laikam, viņa pārvietojas pa pilsētu ar motociklu. Turklāt Zane motociklu izmanto ne tikai kā pārvietošanās līdzekli, viņa piedalās arī sacensībās.
Zane pati sevi raksturo kā izpalīdzīgu, diezgan klusu un kautrīgu būtni, taču pasākumos gan viņa malā sēdētāja nebūs, jo uzskata - ja gribās jautrību, tad pašam tā ir jārada.

Profesionālā darbība

Zane ir nagu kopšanas speciāliste, un viņas pienākumos ietilpst manikīra, pedikīra veikšana, kā arī uzacu, skropstu krāsošana un korekcija.

Kur ieguvāt profesionālo izglītību?

Izmantoju iespēju izglītoties mācību centrā „LNI”, pēc pusgada nokļuvu Pēterburgā, kur padziļināti apguvu akrila tehniku, pēc diviem gadiem - arī gēla nagu modelēšanas tehniku. Šajā profesijā strādāju jau vairāk kā 10 gadus.

Vai atbalstāt īsās apmācību programmas, piemēram, 3dienu garumā?

Atbalstu, ja šādas programmas paredzētas meistaru kvalifikācijas celšanai, piemēram, jaunu tehniku un materiālu specifikas apgūšanai. Tie lieti noder arī pamatzināšanu apgūšanai par pareizu roku kopšanu mājas apstākļos.

Kā izvēlējāties tieši šādu profesiju?

Gāju pie savas meistares uz akrila nagu pieaudzēšanu. Reizēm, kad nebija laika apmeklēt salonu, lai salabotu kādu sabojātu nagu, korekciju veicu pati, turklāt man izdevās tik labi, ka meistare nespēja atsķirt, kurš ir manis pielabotais nags. Man vispār patika daudz ko darīt pašai, reizēm pati sev veidoju nagu dizainus. Tā nu meistare pamanīja manas dotības, un viņas mudināta arī pievērsos šai profesijai.

Vai bija šaubas?

Nē, jo man patīk visu darīt perfekti, un šajā darbā tas ir nepieciešams. Klienti arī to novērtē. Kas gan meistaram var būt labāks par apmierinātu klientu, kurš atgriežas? Joprojām šo darbu daru ar prieku un patstāvīgi pilnveidoju savas zināšanas.

Kā nokļuvāt visnotaļ prestižajā salonā „Dessange”?

Pirms tam strādāju citā salonā, un kāda kliente darba procesa gaitā izteica komplimentus par manu darbu, kā arī stāstīja, ka viņai pazīstami cilvēki veido jaunu salonu un viņa gribētu ieteikt mani. Es, protams, piekritu. Pēc pāris dienām man piezvanīja, aizbraucu uz interviju un mani pieņēma. Tagad šeit jau strādāju 3,5 gadus.

Kādas īpašības nepieciešamas labam manikīra meistaram?

Jābūt profesionālim, kuram patīk savs darbs. Jābūt atvērtam, komunikablam, lai varētu izprast klienta vēlmes un spētu tās īstenot.

Par ko visbiežāk klienti vēlas parunāt ar Jums procedūras laikā?

Patiesībā tās ir ļoti dažādas tēmas. Atšķiras klienti, kuri nāk jau ilgāku laiku un tie, kuri pirmo reizi. Runā teju par visu - sākot no ikdienas un privātās dzīves tēmām un beidzot ar politiku.

Kā izvēlaties materiālus darbam?

Tos mums piedāvā salons, bet pamata materiālus, es izvēlos pati. Lai cik dažādi materiāli nav piedāvāti un mēģināti, vienmēr atriežos pie pārbaudītām vērtībām. Materiālu izvēlē svarīgākais ir kvalitāte.

Kādu nagu formu visbiežāk izvēlas klientes?

Šobrīd visbiežāk izvēlas kvadrātveida nadziņus. Neliels un nevulgārs franču manikīrs arī vienmēr būs aktuāls.

Vai bieži nākas saskarties ar neapmierinātiem klientiem?

Nē. Mēdz būt klienti, kuri nezin savas vēlmes, bet pēc padarīta darba ir apmierināti.

Hobijs

Kā braukšana ar motociklu kļuva par Jūsu hobiju?

Tas ir ļoti garš stāsts. Draudzene bija aizvedusi mašīnu uz remontu un paņēma nomā motorolleru, abas kopā mācījāmies braukt- es kā uzsēdos, tā arī aizbraucu. Pēc tam pati iegādājos motorolleru, ar kuru nobraucu vienu sezonu un sapratu, ka gribu ko nopietnāku. Sākumā tā bija Honda CBR 125cc, pēc kura iegādes sāku kārtot A kategorijas tiesības. Pēc gada iegādājos vēl jaudīgāku motociklu - Suzuki GSX-R 600cc.

Kā sākas Jūsu gaitas mototrasē?

Ar draugiem aizbraucām uz sacensībām 333 trasē, kurās piedalījās arī kāda meitene. Es biju tik lielā sajūsmā, ka meitene sacenšas kopā ar čaļiem! Vēlāk iepazinos ar to meiteni un viņa piedāvāja izmēģināt braukšanu trasē. Kad braucām kopā uz treniņiem, viņa piedāvāja doties uz Biķernieku trasi, kur notiek sacensības, un es uzreiz piekritu. Dabūju visu nepieciešamo ekipējumu un 7:00 no rīta biju jau boksos. Tas bija 2009. gada 21. jūnijs.

Vai nav bail no savainojumiem?

Patiesībā nevar sēsties uz motocikla ar domu, ka ir bail. Esmu kritusi trasē un tas bija ļoti smagi, salauzu atslēgas kaulu. Ejot pa ielu, uz galvas var arī ķieģelis uzkrist, bet tas jau nenozīmē, ka man tagad jābaidās no mājas iziet.

Jūsu sacīkšu numurs ir 66? Ko šis skaitlis Jums nozīmē?

Man mašīnai ir numurs 66, tāpēc izvēlējos šo skaitļu kombināciju.

Kā apvienojat darbu ar savu hobiju?

Parasti es saplānoju grafiku tā, lai tiktu uz trasi. Mēģinu arī sarunāt ar kolēģiem, ja man nepieciešama kāda brīvdiena. Pārsvarā darba kolēģi ir ļoti pretimnākoši.

Kā braucat uz darbu? Ar motociklu vai mašīnu?

Ziemā pārvietojos ar automašīnu. Bet līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām, ja laika apstākļi atļauj, atsāku moto sezonu.

Regija Bajāre, speciāli Intensa.Pro