vai
vai

Solārijs un saule. Kas jāzina par UV staru iedarbību?

07/06/2013

Ultravioletais starojums (UV) ir Saules starojuma daļa, ka arī starojums no citiem mākslīgi radītiem izstarojuma avotiem. UV ietver elektromagnētiskā starojuma viļņus ar garumu no 100 līdz 400 nm, kuri iedalās 3 joslās – UVA, UVB un UVC. Stratosfēras ozona slānis gandrīz pilnība absorbē visu saules UVC (100-280 nm) starojumu, un zemes virsmu sasniedz tikai lielākā daļa (aptuveni 90%) UVA (315-400 nm) un apmēram 10% UVB (280-315 nm) starojuma. Diemžēl līdz ar stratosfēras ozona slāņa samazināšanos ir iespējama UVB starojuma proporcijas palielināšanās saules gaismā. Visas trīs UV starojuma joslas tiek klasificētas kā iespējami kancerogēnas cilvēkam.

UV staru negatīvā iedarbība

Saules iedarbības nelabvēlīgās sekas ir priekšlaicīga ādas novecošanās un ādas vēzis. Eksperimentālie un epidemiloģiskie dati liecina, ka UV izstarojuma kumulatīvā iedarbība palielina ādas vēža risku. UV starojums strukturāli boja cilvēka ādu – īslaicīga iedarbība izraisa apdegumus, ādas trauslumu un rētas, bet iedarbība ilgstošākā laika perioda bojā ādas šūnu DS, veicina deģeneratīvas izmaiņas šķiedraudos, asinsvados, izraisot ādas priekšlaicīgu novecošanos, kas izpaužas kā grumbu veidošanās, ādas elastīguma samazināšanās, kuru nav iespējams atjaunot pat ar estētiskās ķirurģijas palīdzību.

Acu bojājumi var izpausties kā fotokeratīts, radzenes un varavīksnes iekaisums, fotokonjunktivīts. Ilgstošas iedarbības rezultātā var attīstīties katarakta un acu iekaisums.

UV staru pozitīvā iedarbība

Neapšaubāmi, UV staru iedarbībai ir arī pozitīvie aspekti – laba atpūta, pašsajūtas uzlabošanās, D vitamīna sintēzes palielināšanās. Vairumā gadījumu neregulāra saules iedarbība ar normālu uzturu nodrošina pietiekamu D vitamīna daudzumu. Maldīgs ir arī uzskats, ka solārija apmeklēšana pirms došanās sauļoties saulē, aizsargā no saules apdegumiem, taču šī aizsardzība nav pietiekama. Optimālais UV starojuma daudzums cilvēkam nav noteikts, turklāt tas ir ļoti individuāls un saistīts ar daudziem faktoriem – ādas tipu, diētu u.c. UV starojums izraisa ādas pigmenta melanīna pārveidošanos – pigments kļūst tumšāks, radot iedegumu. UV izstarojuma iedarbība ir līdzīga gan iedarbojoties saules starojumam, gan mākslīgajam UV starojumam. Tomēr ir cilvēki, kuru āda vispār nav piemērota sauļošanās procedūrām. Jāņem vēra, ka bērniem saules apdegumi palielina risku saslimt ar ādas vēzi turpmākajā dzīvē. Solārijus apmeklēt bērniem nav ieteicams.

Izšķir 6 cilvēku ādas tipus:

  • I ādas fototips - saulē vienmēr rodas apdegumi, nepiemīt sauļošanās spējas – nav iedeguma, indivīdu ādas klase – „Melanokompromiss”;
  • II ādas fototips – augsts jūtīgums pret saules apdegumu, sauļošanās spējas – viegls iedegums, indivīdu ādas klase – „Melanokompromiss”;
  • III ādas fototips – jūtīgums pret saules iedegumu un sauļošanās spējas – viegls iedegums, indivīdu ādas klase – „Melankompetents”;
  • IV ādas fototips – vidējs jūtīgums pret saules iedegumu, rodas tumšs iedegums, indivīdu ādas klase – „Melankompetents”;
  • V ādas fototips – zems jūtīgums pret saules iedegumu, sauļojoties rodas dabīgi brūna āda, indivīdu ādas klase – „Melanoaizsargāta”;
  • VI ādas fototips – rodas tumšs iedegums – dabīgi melna āda, indivīdu ādas klase – „Melanoaizsargāta”.

Globālais Saules jeb ultravioletā starojuma indekss UVI ir UV starojuma līmeņa mērs uz Zemes virsmas, To nosaka, lai izvērtētu iespējamo kaitīgo Saules starojuma iedarbību uz veselību un dotu iespēju cilvēkiem aizsargāt sevi no pārmērīgas Saules starojuma iedarbības. Indekss ir robežās no O līdz augstākai indeksa vērtībai (11+) – jo lielāka indeksa vērtība, jo lielāks iespējamais kaitējums cilvēka ādai un acīm.

UVI tiek prognozēts sagaidāmajam UV starojuma maksimumam uz Zemes virsmas Saules augšējās kulminācijas momentā – dienas vidū. Valstīs, kas atrodas tuvu ekvatoram, UVI var sasniegt pat skaitli 20, bet ziemeļu platuma grādos tas reti pārsniedz 8.

Pasaules Veselības organizācijas Globālais UV projekts ir izstrādājis starptautiski pieņemtu vienotu paziņošanas sistēmu aizsardzībai pret pārmērīgu UV starojumu.

UV starojuma kategorija:

  • Zema – UVI rādītāji no 0 līdz 2, krāsa UVI apzīmēšanai – zaļa;
  • Vidēja – UVI rādītāji no 3 līdz 5, krāsa UVI apzīmēšanai – dzeltena;
  • Augsta – UVI rādītāji no 6 līdz 7, krāsa UVI apzīmēšanai – oranža;
  • Ļoti augsta – UVI rādītāji no 8 līdz 10, krāsa UVI apzīmēšanai – sarkana;
  • Ārkārtīgi augsta – UVI rādītāji 11 un vairāk, krāsa UVI apzīmēšanai – purpursarkana.

Solāriju lampas galvenokārt izstaro UVA starus, kas tiek uzskatīti par mazāk kaitīgo izstarojuma daļu, tomēr šie stari satur arī nelielu daļu UVB starojuma. Izmantojot mākslīgās sauļošanās iekārtas, solāriji piedāvā īsā laikā iegūt veselībai nekaitīgu iedegumu, kas ir alternatīvs dabīgajam saules gaismas iedegumam.

Papildus informācija ir atrodama Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā par ultravioleto starojumu un projektu INTERSUN http://www.who.int/peh-uv.

Materiāls veidots sadarbībā ar Baltijas Solāriju Studiju asociāciju.


Iesaki draugiem

FacebookFacebook TwitterTwitter DraugiemDraugiem


Citi raksti