Būt vai nebūt parabēniem kosmētikā?

04/10/2013

Patlaban veselīgs dzīvesveids ir īsts trends. Modē ir viss dabiskais – produkti, apģērbs, kosmētika… Cilvēki tiecas tuvāk dabai, neraugoties uz to, ka ir tehnoloģisko atklājumu laikmets.

Kosmētikas ražotāji, protams, seko valdošajam tendencēm, un, lai iekarotu pircēju uzticību, piedāvā dabisko biokosmētiku bez „ķīmiskām piedevām”. Šādu līdzekļu etiķetes rotā uzraksts „bez parabēniem”. Bet vai šis velns – parabēni – patiešām ir tik melns, cik to mālē?

Parabēnu daudzās identitātes

Aptuveni 85% kosmētiskās produkcijas satur konservantus. Tos pievieno, lai kosmētiku varētu uzglabāt ilgāk kā mēnesi, un arī mēnesi dabisko kosmētiku var uzglabāt tikai, ievērojot pareizus uzglabāšanas apstākļus. Ražotājam tas nav izdevīgi, arī patērētājam nav diez ko ērti, tādēļ tiek meklēti arvien jauni veidi, kā paildzināt kosmētikas derīguma termiņu. Vieni no biežāk izmantotajiem konservantiem ir parabēni:

• Metilparabēns E218;
• Etilparabēns E214;
• Propilparabēns E216;
• Butilparabēns.
• Pēdējo gadu laikā ražotāji izmanto dažādas viltības, lai nebiedētu pircējus ar šo biedējošo vārdu – parabēni. Uz etiķetēm tiek drukāti citi šo pašu vielu nosaukumi:
• Metila paraoksibenzonāts (metilparabēns);
• Etila paraoksibenzonāts (etilparabēns);
• Hidrobenzoāts;
• Oksibenzoāts;
• Hidroksibenzoskābe;
• Hidroksibenzoāts.

Kas ir parabēni?

Parabēni ir ķīmiskas vielas, sarežģīti para-hidroksibenzoskābe esteri (savienojumi, kas rodas spirtu un skābju ķīmiskajā reakcijā). Pirmo reizi tos sāka apspriest 20. gadsimta sākumā, bet plaši izmantot - krietni vēlāk – 1960. gadā, kad tika atklātas to spēcīgās antibakteriālās un pretsēnīšu īpašības. Kosmētiskās kompānijas, kuras pirmās uzdrīkstējās izmantot šo inovatīvo sastāvdaļu savā kosmētikā, tās derīguma termiņu palielināja 5-7 reizes, bet līdz ar to – arī savus ienākumus. Bija vajadzīgi daudzi gadi, līdz zinātniekiem izdevās noskaidrot potenciālo brīnumkonservantu bīstamību.

Parabēni – vai reāli draudi?

Ridingas universitātes zinātnieki 2004. gadā ļaundabīgu krūts audzēju paraugu histoloģiskās izmeklēšanas laikā atklāja parabēnu klātbūtni 18 paraugos no 20. Parabēni bija neskarti, tie nebija sašķēlušies zarnās vai aknās, tāpēc nav izslēgts, ka tie organismā nonākuši caur ādu. Kopš tā laika parabēnus sāka saistīt ar krūts vēža rašanos sievietēm. Kosmētiskie līdzekļi, kuru sastāvā bija parabēni, tika pakļauti tūlītējai vajāšanai.

Tika uzsākta virkne pētījumu, kuru rezultāti liecināja, ka parabēnu molekulārā struktūra ir līdzīga sieviešu dzimumhormonu estrogēnu struktūrai. Uz dzīvniekiem veiktie pētījumi pierādīja, ka parabēniem patiesi piemīt viegla hormonāla aktivitāte un spēja ietekmēt vēža šūnu augšanu. Jāpiebilst gan, ka parabēnu izmantotais daudzums pētījumu laikā 25 000 reižu pārsniedza kosmētiskajos līdzekļos pieļaujamo koncentrāciju. Tāpat tika noskaidrots, ka hormonāls efekts no parabēniem rodas vien tad, ja tos lieto iekšķīgi.

Parabēni tiek saistīti arī ar alerģiju rašanos. Kādā ASV veiktā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 800 bērnu, atklāja, ka daudz lielāka iespēja konstatēt asinīs antivielas pret dabiskiem alergēniem – ziedputekšņiem un kaķa epitēliju – bija bērniem, kuru urīna paraugos bija visvairāk parabēnu. Šo bērnu asinīs bija vairāk IgE frakcijas – tas ir imūnglobulīns, kura daudzums palielinās alergēnu ietekmē. Pētnieki apgalvo, ka šāda parabēnu ietekme uz cilvēka imūnsistēmu varētu būt saistīta ar parabēnu pretmikrobu iedarbību.

Pēc daudzajiem pētījumiem, kas faktiski nepierādīja tiešu parabēnu izraisītu kaitējumu, ES Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS) noteica, ka parabēni ir nekaitīga konservējoša viela un to drīkst izmantot kosmētikas ražošanā. SCCS noteica arī atļautos normatīvus parabēnu klātbūtnei kosmētikā – ne vairāk kā 0,4% (viens parabēns) un 0,8% (parabēnu maisījums).

Parabēnu koncentrācija kosmētiskajos līdzekļos bieži vien ir zemāka par noteikto normu. Daudzi zinātnieki uzskata, ka parabēni ir viens no nekaitīgākajiem ķīmiskajiem konservantiem kosmētikā. Zinātnieki arī apgalvo, ka daudziem augu valsts izcelsmes konservantiem ir aptuveni tāda pati molekulārā uzbūve kā ķīmiskajiem.

Parabēni un Eiropas Savienība

Ne tik sen Eiropas Savienībā atkal tika aktualizēts jautājums par parabēnu nekaitīgumu. ES Zinātnes komiteja pieprasīja atskaiti par propilparabēna un butilparabēna nekaitīgumu, jo zinātnieki ir veikuši vairākkārtējus pētījumus, taču viennozīmīgs slēdziens „kaitīgs” vai „nekaitīgs” nav saņemts. Kārtējie pētījumi ir uzsākti, taču pilnīgu rezultātu iegūšanai būs nepieciešami daudzi mēneši vai pat gadi.

2011. gada beigās Dānijā tika aizliegta parabēnu (propilparabēna un butilparabēna) izmantošana kosmētikā, kas paredzēta bērniem līdz 3 gadu vecumam. Tādejādi Dānija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas noteikusi aizliegumu parabēnu izmantošanai.

No Dānijas neatpaliek arī Francija, kur tika pieņemts likums par ražošanas, importa un izplatīšanas aizliegumu produktiem, kuru sastāvā ir tādas ķīmiskas vielas ka parabēni, ftalāti un alkifenoli.

Patlaban daudzas kosmētiskās kompānijas, nesagaidījušas patiesu kara pieteikumu no patērētāju puses, pārtraukuši parabēnu pievienošanu savai produkcijai.

Jāatzīmē, ka 100% saistība parabēniem ar vēža saslimšanām joprojām nav pierādīta. Iespējams, ka parabēnu kaitīgums ir stipri pārspīlēts. Tomēr kļūdaini būtu domāt, ka līdz ar šīm parabēnu „raganu medībām” kosmētikai pārstās pievienot konservantus. Un atkal – lai pierādītu citu konservantu nekaitīgumu, zinātniekiem būs vajadzīgi gadu desmiti…

Intensa.Pro redakcija