Latvijas Ārstu kosmetologu asociācijas prezidente: Cilvēki bieži vien uzticas personām, kurām ir daudz sekotāju sociālajos tīklos

21/05/2018

2018. gada 15. maijā interjera salonā Imagehouse norisinājās tikšanās ar Latvijas vadošajiem plastikas ķirurgiem un dermatologiem, lai apspriestu jaunumus estētiskās medicīnas nozarē un prezentētu pagājušogad izveidoto Latvijas Estētiskās medicīnas asociāciju.

Žurnālistiem bija iespēja interesējošos jautājumus uzdot plastikas ķirurgiem Valdim Ģīlim un Kārlim Vērdiņam, Latvijas Ārstu kosmetologu asociācijas prezidentei Inārai Stepanovai, kā arī dermatoloģēm Mārai Ronei-Kupferei un Kristīnei Azarjanai. Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas pamati tika likti pirms 10 gadiem ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Šajā laikā estētiskā medicīna ir paplašinājusies un kļuvusi par ļoti ienesīgu jomu, arvien vairāk parādoties pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav atbilstošas medicīniskās kvalifikācijas. Tikšanās laikā asociācijas pārstāvji stāstīja par iespējamajām komplikācijām, kas var rasties pacientam izmantojot nekvalitatīvus pakalpojumus vai produktus un mudināja pacientus vērsties tikai pie sertificētiem speciālistiem.

Plastikas ķirurgs Valdis Ģīlis atzīmē, ka 2016. gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par sertifikāta nepieciešamību personām, kas strādā ar botulīntoksīna terapiju, hialuronskābes filleriem un lāzerprocedūrām. Latvijā šobrīd nepieciešamo sertifikācijas procesu jau ir izgājuši 40 speciālisti, bet 1. jūnijā šo procesu pabeigs arī 10 dermatologi.

Ģīlis atklāja, ka vi0slielākās komplikācijas iespējamas no nekvalitatīvām hialuronskābes filleru injekcijām. Nepareizi ievadīti filleri pacienta sejā var radīt neatgriezeniskas kosmētiskas vai pat medicīniskas sekas, kā, piemēram, aklumu. Tikmēr dakteris Kārlis Vērdiņš uzsvēra, ka izmaksu ziņā procedūru summas “kaktu kantoros” bieži vien ir līdzīgas pakalpojuma cenai pie sertificēta speciālista. Bet lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, šaubīgās iestādes pacientu nereģistrē un komplikāciju gadījumā tas nevar pieteikties kompensācijai. Bieži vien pacients maksā dubultā, jo papildus nekvalitatīvajai injekcijai jādodas pēc palīdzības pie sertificētiem speciālistiem.

No visām procedūrām, kas veiktas Latvijā, komplikācijas rodas aptuveni 35% gadījumos, jo cilvēki, kas šīs procedūras veic nepārzina anatomiju, īsto duršanas dziļumu, pareizās preparāta devas un to, kā cīnīties ar iespējamajām komplikācijām.

Latvijas Ārstu kosmetologu asociācijas prezidente Ināra Stepanova min gadījumus, kad pēc medicīnas kompāniju semināriem, kuros visām ieinteresētajām personām tiek prezentēti jaunākie preparāti un metodes, kosmētiķes un kosmetoloģes zvana saviem klientiem aicinot tos pierakstīties uz jaunām procedūrām. Bet šādas zināšanas nav iespējams iegūt tikai noklausoties lekciju.

Daktere Stepanova atzīmē, ka cilvēki bieži vien uzticas personām, pie kurām ir nākušas gadiem vai personām, kurām ir daudz sekotāju sociālajos tīklos.

Bet neatkarīgi no situācijas ir ārkārtīgi svarīgi jebkuram speciālistam, pat savam draugam, lūgt uzrādīt atbilstošo sertifikātu. Dermatoloģe Kristīne Azarjana piebilst, ka medijiem nepieciešams izglītot sabiedrību par atšķirību starp kosmētiķiem, ārstiem kosmetologiem un dermatologiem. Jo, piemēram, botulīna toksīna preparāta lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā ir norādīts, ka to drīkst izmantot tikai ārsts. Tādēļ vēl viens Latvijas Estētiskās medicīnas asociācija mērķis ir veidot ciešu sadarbību ar medikamentu izplatīšanas aģentūrām, rosinot tās pārdot preparātus tikai sertificētiem speciālistiem. Asociācijas pārstāvji uzsver, ka to mērķis nav ierobežot ārstu, bet gan to personu darbību, kurām nav nepieciešamās kvalifikācijas, pietiekami aprīkotās telpas un kuras strādā ar zemas kvalitātes preparātiem.

Dermatoloģe Māra Rone-Kupfere uzsver, ka atbildība nepieciešama ne tikai no ārstu, bet arī pacientu puses. Katrs cilvēks ir atbildīgs par informāciju, kuru viņš ievāc pirms procedūras, kā arī par speciālista kvalifikācijas pārbaudi. Ja parasti pie ārsta iet, lai izārstētos kārtīgi un kvalitatīvi, tad estētiskās medicīnas speciālistu izvēlas pēc principa ātri un lēti. Tādējādi pacienti neuzņemas atbildību par savu veselību. Daktere Rone min, ka problēmu radīs arī ES Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stāsies spēkā maija beigās. Bieži vien cilvēki izmantojot estētiskās medicīnas pakalpojumus nevēlas klīnikai atstāt savus sensitīvos datus. Tādēļ daudzi meklējot nepamatoto konfidencialitāti vēršas un vēl vairāk vērsīsies vietās, kur šos datus neprasa, bet attiecīgi arī nenes atbildību par pacienta veselību. Tādēļ sabiedrībā ir jāizglīto un jāstāsta kādēļ jāvēršas tikai un vienīgi pie kvalificētās iestādēs.

Sarunas beigās Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas pārstāvji atgādināja, ka drīzumā būs pieejama asociācijas mājaslapa ar sertificēto speciālistu kontaktiem, kā arī izsaka cerības, ka dažu gadu laikā estētiskās medicīnas joma kļūs arvien vairāk sakārtota.

Tāpat ārsti aicina apzināties, ka visas procedūras ir pietiekoši riskantas un tās nepieciešamas rūpīgi apsvērt, kā arī pastiprināti ievākt informāciju.