Masāžas vēsture jeb kā masēja Gaju Jūliju Cēzaru

07/04/2013

Nav zināms, kuras valodas vārdu krājumā meklējama vārda "masāža" izcelsme. Tas varētu būt cēlies no franču masser - rīvēt, arābu mass - pieskarties vai latīņu vārda massa - pieskarties pirkstiem. Nav vienprātības arī par masāžas izcelsmes vietu, taču ir pierādīts, ka jau senās tautas izmantoja dažādas masāžas tehnikas slimnieku dziedēšanai un veselības uzturēšanai.

Ķīna

Jau pirms mūsu ēras Senajā Ķīnā masāža bija obligāts mācību priekšmets pasaulē pirmajā medicīnas institūtā, kurā galvenais ārsts lepni tika dēvēts par debesu tēvu. Ķīnieši masāžas elementus izmantoja locītavu un muskuļu sāpju ārstēšanai, bet Šaolinas klostera mūki masāžu veica pirms kung fu nodarbībām.

Indija

Indijā masāžai tika piedēvēta ne tikai ārstnieciska, bet arī reliģioza nozīme, tādēļ to veica garīdznieki - bramaņi, un pati masāža bija rituālu sastāvdaļa. Grāmatā "Ajūrvēda" (1600 gads p.m.ē.) ir aprakstīta Indijas masāžas vēsture, bet tās veidi un paņēmieni - Indijas ķirurģijas pamatlicēja Sušrutas sacerējumos, kuros speciāli norādījumi medmāsām paredzēja ne tikai apgūt masāžas prasmes, bet arī tiekties pēc sava ķermeņa pilnības. Indieši masāžu sāka izmantot apvienojumā ar tvaika pirts procedūrām.

Ēģipte

Tiek uzskatīts, ka līdz ar masāžas pirmsākumiem, tā parādījusies arī Senajā Ēģiptē. No ēģiptiešu pulkveža sarkofāga izņemtais papiruss apraksta atsevišķus masāžas veidus, kas ļauj secināt, ka senie ēģiptieši masāžas iedarbību uzskatīja par ārstniecisku līdzekli.

Grieķija

Ievērojamais grieķu ārsts Hipokrāts masāžu atdalīja no reliģisku rituālu sloga, tai pat laikā turpinot sava skolotāja Gerodikosa uzsākto. Gerodikosa pūles tika veltītas masāžas pilnveidošanai, attīstīšanai un popularizēšanai jau tālajā 5. gs. p.m.ē. Senajā Grieķijā bija spēcīgi attīstīts veselīga un spēcīga ķermeņa kults, tādēļ masāžu jo īpaši bija iecienījuši sportisti. To veica īpaši pieaicināti sporta pasniedzēji, izmantojot Nīlā iegūtas smiltis.

Roma

Romas impērijā sāka pilnveidot un attīstīt masāžu visās tās izpausmēs, izmantojot iekaroto tautu zināšanas šajā jomā. Ievērojamais ārsts Asklepaīds Senajā Romā izveidoja masāžas skolu, kur mācību procesā tika nodalīta sausā masāža un masāža, ko veic, izmantojot eļļas, īsā un ilgstošā masāža, spēcīgā un vieglā masāža, kā arī sāka pielietot vibrējošu paņēmienu masāžā - satricinājumu. Asklepaīds uzskatīja, ka ir tikai masāža kombinācijā ar diētu var sniegt vēlamo rezultātu. Pluthara liecības vēsta, ka Gajam Jūlijam Cēzaram vergi-masieri regulāri veica masāžu, bet pirtīs bija pieejams arī manikīrs, pedikīrs un ārstnieciskā vingrošana.

Eiropa

Atmodas periodā Rietumeiropā arvien izplatītāks kļuva ķermeņa kults un līdz ar to pieauga interese arī par masāžu un vingrošanu. Šo procesu veicināja gan XVI gadsimtā dzīvojošā beļģu anatoma Andresa Bezālija pūliņi, kurš savos darbos detalizēti aprakstīja cilvēka orgānus, gan angļu ārsta Viljama Garveja atklājumi asinsrites izpētē. Pateicoties pētījumiem, kas apstiprināja masāžas labvēlīgo ietekmi uz asinsriti, ārsti masāžu ieviesa arī ķirurģijā un ortopēdijā, uzskatot, ka masāža palīdz izvairīties no priekšlaicīgas nāves un dažādām slimībām. Īsā laikā masāža un ārstnieciskā vingrošana ieguva daudzus sekotājus visos kontinentos.