Vēnu varikoze – ārstējam ar lāzeru

09/04/2013

Lāzers vēnu ārstēšanā tiek izmantots jau kopš pagājušā gadsimta 70-tajiem gadiem, bet garo viļņu un ilgstošu impulsu lāzera parādīšanās divdesmit gadus vēlāk radīja pamatīgu apvērsumu šīs daudziem tik akūtās problēmas risināšanā.

Ideālā variantā lāzera ierīcei jāatbilst sekojošiem raksturojumiem

• Tāda garuma viļņu izstarošana, lai tie absorbē hemoglobīnu vairāk kā apkārt esošos audus.
• Spēja iekļūt dziļi asinsvados.
• Jauda, kas spēj traumēt asinsvadu, bet netraumēt epidermu.

Līdzās iespējamo blakusefektu apspriešanai (dispigmentācija un rētu veidošanās) pacientam ir jāpaskaidro, ka pilnībā no vēnu redzamības atbrīvoties nav iespējams – tās būs manāmas vienmēr, kaut arī var kļūt pavisam tievas. Pēc tam, kad pacientam kļūst skaidri ārstēšanas mērķi un riski, tiek izgatavotas fotogrāfijas. Tās ir nepieciešamas ārstēšanas progresa izvērtēšanai un kalpo arī kā uzlabošanās pierādījums pacientam. Fotouzņēmumu pirms un pēc procedūras salīdzināšana vairo pacientu apmierinātību ar iegūto rezultātu, jo atveseļošanās nenotiek momentāli. Starp lāzera un un fototerapijas procedūrām ieteicamais intervāls ir 8-12 nedēļas.

Lai gūtu iespējami labākus rezultātus vēnu varikozes ārstēšanā, tā jāveic vairākos posmos. Retikulārās un lielās varikozās vēnas jālikvidē vispirms ķirurģiskā veidā vai ar endovaskulārās ekstirpācijas metodi, bet pēc tam jāveic atlikušo asinsvadu skleroterapiju. Asinsvadus, kurus neizdevās izārstēt ar skleroterapiju, kā arī tos, kas ir pārāk sīki, lai tajos ievadītu preparātu, var ārstēt ar lāzera un gaismas terapiju. Šo metodi var izmantot, ja radušās izmaiņas ādā, kas izpaužas kā jauni vēnu radīti tīklojumi vai zvaigznītes. Šajā gadījumā ādas laukums, kuram iepriekš tika veikta terapija, pārklājas ar asinsvadiem, kuri diametra ir mazāki par 0,2 mm. Šādas komplikācijas iespējamība ir 15-24 % no visiem gadījumiem. Vairumā gadījumu tā pāriet 3 -12 mēnešu laikā bez ārējas iejaukšanās, taču tas var radīt vilšanos pacientos, tādēļ ir svarīgi laicīgi veikt skaidrojošo darbu.

Grūtības kāju vēnu ārstēšanā rada tas, ka vēnas ievērojami atšķiras izmēru un novietojuma dziļuma ziņā, turklāt virspusē esošie asinsvadi savienojas ar tīklveida vēnām, kurām bieži vien ir nepieciešama papildus ārstēšana. Viļņu garumu un impulsa ilgumu izvēlas atkarībā no ārstējamo asinsvadu izmēra un tipa. Gaisma ar lielu viļņa garumu iekļūst audos dziļāk, bet lielāks impulsu ilgums veicina lēnu lielu diametru asinsvadu sasilšanu.

Operatīva iejaukšanās, endovenozās likvidēšanas metodes un skleroterapija arī turpmāk būs galvenās metodes varikozu vēnu un vēnu tīklojuma diametrā no 3 mm un vairāk ārstēšanā.

Lāzera un gaismas terapija pielietojama vēnām, kuru diametrs ir mazāks par 3 mm.

Patlaban šīs metodes ir nozīmīgas:

• Pacientiem, kuriem kontrindicēti sklerozējošie preparāti
• Pacientiem, kas baidās no injekcijām
• Pacientiem, kam skleroterapija nesniedza rezultātus
• Asinsvadu ārstēšanai, kas ir pārāk sīki, lai tajos ievadītu drenāžas caurulītes
• Pēdu un potītes asinsvadu ārstēšanai, kurus ir grūti ārstēt ar skleroterapijas metodi.

Skreloterapijas rezultāts lielā mērā atkarīgs no izpildījuma tehnikas. Ārsti, kas labi nepārzina skleroterapijas tehniku, iespējams, sasniegs labus rezultātus ar lāzera palīdzību. Neraugoties uz jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem kāju vēnu ārstēšanā, vienotas metodes to ārstēšanā nav problēmas dažādo izpausmju dēļ. Lāzera metodes vēnu ārstēšanai tiks pilnveidotas arī turpmāk, jo vēnu bojājumi ir viena no visbiežāk sastopamajām kosmētiskajām nepilnībām.