Problēmu pārlūks

Figūra

• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Figūra

• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Nagu problēmas

• Kāju sēnīte
  Kāju sēnītei raksturīga ādas lobīšanās, pēdu un pirkstu ādas sprēgāšana, balts aplikums, veidojas ādas sabiezējumi, īpaši uz papēžiem, ir sāpīgas plaisas starp pirkstiem. Pirmās pazīmes var būt apsārtums vai piepampums kopā ar niezi. Sēnītes rašanos var veicināt plakanā pēda un šaura starpa starp pirkstiem, silta un mitra vide. Dažkārt sēnīti pavada nepatīkams aromāts.

Nagu problēmas

• Kāju sēnīte
  Kāju sēnītei raksturīga ādas lobīšanās, pēdu un pirkstu ādas sprēgāšana, balts aplikums, veidojas ādas sabiezējumi, īpaši uz papēžiem, ir sāpīgas plaisas starp pirkstiem. Pirmās pazīmes var būt apsārtums vai piepampums kopā ar niezi. Sēnītes rašanos var veicināt plakanā pēda un šaura starpa starp pirkstiem, silta un mitra vide. Dažkārt sēnīti pavada nepatīkams aromāts.

Figūra

• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Ķirurģija

• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Acis

• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.

Figūra

• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Ķirurģija

• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Figūra

• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Figūra

• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Nagu problēmas

• Kāju sēnīte
  Kāju sēnītei raksturīga ādas lobīšanās, pēdu un pirkstu ādas sprēgāšana, balts aplikums, veidojas ādas sabiezējumi, īpaši uz papēžiem, ir sāpīgas plaisas starp pirkstiem. Pirmās pazīmes var būt apsārtums vai piepampums kopā ar niezi. Sēnītes rašanos var veicināt plakanā pēda un šaura starpa starp pirkstiem, silta un mitra vide. Dažkārt sēnīti pavada nepatīkams aromāts.

Nagu problēmas

• Kāju sēnīte
  Kāju sēnītei raksturīga ādas lobīšanās, pēdu un pirkstu ādas sprēgāšana, balts aplikums, veidojas ādas sabiezējumi, īpaši uz papēžiem, ir sāpīgas plaisas starp pirkstiem. Pirmās pazīmes var būt apsārtums vai piepampums kopā ar niezi. Sēnītes rašanos var veicināt plakanā pēda un šaura starpa starp pirkstiem, silta un mitra vide. Dažkārt sēnīti pavada nepatīkams aromāts.

Figūra

• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Ķirurģija

• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Acis

• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.

Figūra

• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.

Ķirurģija

• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.