Problēmu pārlūks

Matu problēmas

• Alopēcija, plikpaurība
  Plikpaurība (androģenētiskā alopēcija) sastopama gan vīriešiem, gan sievietēm, to izraisa testosterona līmeņa paaugstināšanās. Matu izkrišanu ietekmē hormonu un vecuma kombinācija, kas izraisa noteiktu folikulu skaita samazināšanos. Izkritušo matu vietā jauni neveidojas. Alopēcijas cēlonis var būt iedzimtība, ilgstošs stress, emocionāla pārpūle vai šoks, smaga vai hroniska slimība.
• Matu izkrišana
  Matu izkrišana (latīņu val. – alopecia) ir ādas vai vispārējo slimību izpausme, tā var būt pilnīga vai daļēja. Matu izkrišanas biežākie cēloņi – seboreja, infekcijas slimības, saindēšanās, nervu darbības traucējumi, vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi, taču izkrišanas iemesli var būt nepareiza to kopšana ikdienā – ilgstoša pakļaušana karstuma iedarbībai, nepareizu kopšanas līdzekļu izvēle un lietošana. Ir normāli, ja dienā izkrīt 50-100 matu.
• Sausi mati
  Sausi mati izskatās nedzīvi, ir viegli lūstoši, tiem nav dabīga spīduma, ir sašķēlusies gali un trūkst elastības. Mati ir sausi, jo tiem trūkst dabisko taukvielu – galvas ādā esošo tauku dziedzeru darbība ir traucēta un tāpēc mati netiek apgādāti ar taukvielām nepieciešamajā daudzumā. Visbiežāk mati kļūst sausi pēc ķīmiskās apstrādes, pēc regulāras karstuma iedarbības – fēnošanas, veidošanas, matu sausumu ietekme arī saule, vējš, aukstums. Sausi mati var būt arī iedzimti, dabiski sprogaini mati bieži vien ir sausi.
• Taukaini mati
  Taukaini mati rodas no iekšējās sekrēcijas darbības traucējumiem, arī ja galvas ādas virsma netiek savlaicīgi atbrīvota no epidermas atmirušajām šūnām – tās aizsprosto tauku dziedzerus un traucē vielmaiņas procesus. Matu tips atbilst galvas ādas tipam. Mati ātri taukojas, ir smagnēji, grūti pakļaujas ieveidošanai.
• Trausli mati
  Trausli mati ir smalki, nespodri, krīt ārā, pūkojas, ir sašķēlušies matu gali. Visbiežāk tas ir nepareizas kopšanas (ķīmiska un karstuma iedarbība), arī sausās seborejas rezultāts, taču problēma var būt iedzimta.

Figūra

• Celulīts
  Celulīts ir nepareizas formas taukaudi jeb lokalizēta lipodistrofija, kas koncentrējas vienā vai vairākos ķermeņa rajonos, un izpaužas kā bedrīšu un iedobīšu veidošanās ādas virsmā. Celulīta veidošanās visbiežāk saistīta ar nepietiekamā daudzumā izvadītām liekajām vielām no organisma, nepareizu uzturu (ar pārāk lielu tauku, sāļu un cukura daudzumu), celulīta veidošanos var sekmēt arī traucēta asinsrite un sēdošs darbs. Ir divi celulīta veidi – cietais un mīkstais.
• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Strijas
  Strijas ir ādas plīsums, kas izveidojies no audu izstiepšanas, tas ir defekts dermas līmenī. Sākotnējā stadijā tās izskatās kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā un ir 1-7 cm garas, pēc 3-18 mēnešiem tās kļūst gaišākas. Striju veidošanos ietekmē vīrišķā hormona testosterona svārstības, straujas ķermeņa apveida un svara svārstības, grūtniecība, saistaudu vājums, virsnieru un vairogdziedzera saslimšanas, iedzimtība.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Sejas ādas tipi

• Jaukta tipa sejas āda
  Jaukta tipa jeb kombinētai sejas ādai raksturīgs tekstūras nevienmērīgums – tā ir taukaina un spīd uz deguna, pieres un zoda, taču pārējā sejas daļā var būt sausa. Šādai ādai novērojams pazemināts mitruma sastāvs un pavājināta asinsrite, seja var būt klāta ar sārtiem lūpošiem plankumiem un pinnēm. Dažādo tipu āda rada grūtības piemērota kopšanas līdzekļa izvēlē. Brieduma gados ādas tips mēdz izlīdzināties.
• Sausa āda
  Sausa āda ir neelastīga, raupja, var būt apsārtusi, niezoša un zvīņaina, tai raksturīga savilkuma sajūta. Ādas sausums var izraisīt dermatītu. Ādas sausumu var ietekmēt aukstums, vējš, strauja klimata maiņa, nepareizas kosmētikas un ziepju lietošana, medikamenti, āda kļūst sausa arī cilvēkam novecojot, jo palēninās šūnu atjaunošanās process. Sausa āda var liecināt arī par ādas slimībām – dermatītu , psoriāzi, ihtiozi u.c.
• Taukaina sejas āda
  Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku vīrišķā hormona aktivitātes iespaidā. Ādai raksturīgs raupjums un paplašinātas poras T-zonā – uz pieres, deguna un zoda, uz tās ir tendence veidoties pūtītēm un iekaisumiem.

Figūra

• Celulīts
  Celulīts ir nepareizas formas taukaudi jeb lokalizēta lipodistrofija, kas koncentrējas vienā vai vairākos ķermeņa rajonos, un izpaužas kā bedrīšu un iedobīšu veidošanās ādas virsmā. Celulīta veidošanās visbiežāk saistīta ar nepietiekamā daudzumā izvadītām liekajām vielām no organisma, nepareizu uzturu (ar pārāk lielu tauku, sāļu un cukura daudzumu), celulīta veidošanos var sekmēt arī traucēta asinsrite un sēdošs darbs. Ir divi celulīta veidi – cietais un mīkstais.
• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Strijas
  Strijas ir ādas plīsums, kas izveidojies no audu izstiepšanas, tas ir defekts dermas līmenī. Sākotnējā stadijā tās izskatās kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā un ir 1-7 cm garas, pēc 3-18 mēnešiem tās kļūst gaišākas. Striju veidošanos ietekmē vīrišķā hormona testosterona svārstības, straujas ķermeņa apveida un svara svārstības, grūtniecība, saistaudu vājums, virsnieru un vairogdziedzera saslimšanas, iedzimtība.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Sejas ādas tipi

• Jaukta tipa sejas āda
  Jaukta tipa jeb kombinētai sejas ādai raksturīgs tekstūras nevienmērīgums – tā ir taukaina un spīd uz deguna, pieres un zoda, taču pārējā sejas daļā var būt sausa. Šādai ādai novērojams pazemināts mitruma sastāvs un pavājināta asinsrite, seja var būt klāta ar sārtiem lūpošiem plankumiem un pinnēm. Dažādo tipu āda rada grūtības piemērota kopšanas līdzekļa izvēlē. Brieduma gados ādas tips mēdz izlīdzināties.
• Sausa āda
  Sausa āda ir neelastīga, raupja, var būt apsārtusi, niezoša un zvīņaina, tai raksturīga savilkuma sajūta. Ādas sausums var izraisīt dermatītu. Ādas sausumu var ietekmēt aukstums, vējš, strauja klimata maiņa, nepareizas kosmētikas un ziepju lietošana, medikamenti, āda kļūst sausa arī cilvēkam novecojot, jo palēninās šūnu atjaunošanās process. Sausa āda var liecināt arī par ādas slimībām – dermatītu , psoriāzi, ihtiozi u.c.
• Taukaina sejas āda
  Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku vīrišķā hormona aktivitātes iespaidā. Ādai raksturīgs raupjums un paplašinātas poras T-zonā – uz pieres, deguna un zoda, uz tās ir tendence veidoties pūtītēm un iekaisumiem.

Nagu problēmas

• Kāju sēnīte
  Kāju sēnītei raksturīga ādas lobīšanās, pēdu un pirkstu ādas sprēgāšana, balts aplikums, veidojas ādas sabiezējumi, īpaši uz papēžiem, ir sāpīgas plaisas starp pirkstiem. Pirmās pazīmes var būt apsārtums vai piepampums kopā ar niezi. Sēnītes rašanos var veicināt plakanā pēda un šaura starpa starp pirkstiem, silta un mitra vide. Dažkārt sēnīti pavada nepatīkams aromāts.
• Nagu sēnīte
  Nagu sēnīte ir infekcijas slimība, kas vizuāli izpaužas kā dzelteni, brūni vai pelēcīgi nagi, kas kļūst biezi, trausli un drūpoši. Arī sēnītes skartā āda kļūst biezāka un saplaisā, rodas pietūkums, sāpes u.c. ādas bojājumi. Ar sēnīšu infekciju var inficēties publiskās vietās – baseinā, pirtī, dušā, sporta zālē, lietojot kopīgu dvieli vai apģērbu. Sēnītes rašanos veicina arī slikta imunitāte, mitri, silti, pārāk mazi apavi. Neārstēta sēnīte var pāriet no viena naga uz pārējiem.
• Noslāņojušies nagi
  Nagi ir trausli, lobās, ar laiku kļūst plānāki, uz tiem var būt vertikālas rievas. Viens no iemesliem var būt bieza nagu laku maiņa, taču parasti šī problēma saistīta ar vitamīnu trūkumu organismā.
• Trausli nagi
  Trausli nagi bieži vien ir ļoti sausi, lūzt un tas liecina, ka tiem trūkst taukskābes. Nagiem var būt garenas rievas un vertikālas plaisas kas atdala vairākus naga slāņus (sašķēlušies nagi), tie ir zaudējuši savu elastību. Nagu trauslums rodas no pārliekas nagu pakļaušanas mitrumam un sadzīves ķīmijai, nekvalitatīvu nagu laku lietošanas, nepareizas vīlēšanas, ka arī vitamīnu un minerālvielu trūkuma organismā. Ziema nagi kļūst trauslāki, jo ir pakļauti krasām temperatūras svārstībām.

Matu problēmas

• Alopēcija, plikpaurība
  Plikpaurība (androģenētiskā alopēcija) sastopama gan vīriešiem, gan sievietēm, to izraisa testosterona līmeņa paaugstināšanās. Matu izkrišanu ietekmē hormonu un vecuma kombinācija, kas izraisa noteiktu folikulu skaita samazināšanos. Izkritušo matu vietā jauni neveidojas. Alopēcijas cēlonis var būt iedzimtība, ilgstošs stress, emocionāla pārpūle vai šoks, smaga vai hroniska slimība.
• Matu izkrišana
  Matu izkrišana (latīņu val. – alopecia) ir ādas vai vispārējo slimību izpausme, tā var būt pilnīga vai daļēja. Matu izkrišanas biežākie cēloņi – seboreja, infekcijas slimības, saindēšanās, nervu darbības traucējumi, vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi, taču izkrišanas iemesli var būt nepareiza to kopšana ikdienā – ilgstoša pakļaušana karstuma iedarbībai, nepareizu kopšanas līdzekļu izvēle un lietošana. Ir normāli, ja dienā izkrīt 50-100 matu.
• Sausi mati
  Sausi mati izskatās nedzīvi, ir viegli lūstoši, tiem nav dabīga spīduma, ir sašķēlusies gali un trūkst elastības. Mati ir sausi, jo tiem trūkst dabisko taukvielu – galvas ādā esošo tauku dziedzeru darbība ir traucēta un tāpēc mati netiek apgādāti ar taukvielām nepieciešamajā daudzumā. Visbiežāk mati kļūst sausi pēc ķīmiskās apstrādes, pēc regulāras karstuma iedarbības – fēnošanas, veidošanas, matu sausumu ietekme arī saule, vējš, aukstums. Sausi mati var būt arī iedzimti, dabiski sprogaini mati bieži vien ir sausi.
• Taukaini mati
  Taukaini mati rodas no iekšējās sekrēcijas darbības traucējumiem, arī ja galvas ādas virsma netiek savlaicīgi atbrīvota no epidermas atmirušajām šūnām – tās aizsprosto tauku dziedzerus un traucē vielmaiņas procesus. Matu tips atbilst galvas ādas tipam. Mati ātri taukojas, ir smagnēji, grūti pakļaujas ieveidošanai.
• Trausli mati
  Trausli mati ir smalki, nespodri, krīt ārā, pūkojas, ir sašķēlušies matu gali. Visbiežāk tas ir nepareizas kopšanas (ķīmiska un karstuma iedarbība), arī sausās seborejas rezultāts, taču problēma var būt iedzimta.

Nagu problēmas

• Kāju sēnīte
  Kāju sēnītei raksturīga ādas lobīšanās, pēdu un pirkstu ādas sprēgāšana, balts aplikums, veidojas ādas sabiezējumi, īpaši uz papēžiem, ir sāpīgas plaisas starp pirkstiem. Pirmās pazīmes var būt apsārtums vai piepampums kopā ar niezi. Sēnītes rašanos var veicināt plakanā pēda un šaura starpa starp pirkstiem, silta un mitra vide. Dažkārt sēnīti pavada nepatīkams aromāts.
• Nagu sēnīte
  Nagu sēnīte ir infekcijas slimība, kas vizuāli izpaužas kā dzelteni, brūni vai pelēcīgi nagi, kas kļūst biezi, trausli un drūpoši. Arī sēnītes skartā āda kļūst biezāka un saplaisā, rodas pietūkums, sāpes u.c. ādas bojājumi. Ar sēnīšu infekciju var inficēties publiskās vietās – baseinā, pirtī, dušā, sporta zālē, lietojot kopīgu dvieli vai apģērbu. Sēnītes rašanos veicina arī slikta imunitāte, mitri, silti, pārāk mazi apavi. Neārstēta sēnīte var pāriet no viena naga uz pārējiem.
• Noslāņojušies nagi
  Nagi ir trausli, lobās, ar laiku kļūst plānāki, uz tiem var būt vertikālas rievas. Viens no iemesliem var būt bieza nagu laku maiņa, taču parasti šī problēma saistīta ar vitamīnu trūkumu organismā.
• Trausli nagi
  Trausli nagi bieži vien ir ļoti sausi, lūzt un tas liecina, ka tiem trūkst taukskābes. Nagiem var būt garenas rievas un vertikālas plaisas kas atdala vairākus naga slāņus (sašķēlušies nagi), tie ir zaudējuši savu elastību. Nagu trauslums rodas no pārliekas nagu pakļaušanas mitrumam un sadzīves ķīmijai, nekvalitatīvu nagu laku lietošanas, nepareizas vīlēšanas, ka arī vitamīnu un minerālvielu trūkuma organismā. Ziema nagi kļūst trauslāki, jo ir pakļauti krasām temperatūras svārstībām.

Matu problēmas

• Alopēcija, plikpaurība
  Plikpaurība (androģenētiskā alopēcija) sastopama gan vīriešiem, gan sievietēm, to izraisa testosterona līmeņa paaugstināšanās. Matu izkrišanu ietekmē hormonu un vecuma kombinācija, kas izraisa noteiktu folikulu skaita samazināšanos. Izkritušo matu vietā jauni neveidojas. Alopēcijas cēlonis var būt iedzimtība, ilgstošs stress, emocionāla pārpūle vai šoks, smaga vai hroniska slimība.
• Matu izkrišana
  Matu izkrišana (latīņu val. – alopecia) ir ādas vai vispārējo slimību izpausme, tā var būt pilnīga vai daļēja. Matu izkrišanas biežākie cēloņi – seboreja, infekcijas slimības, saindēšanās, nervu darbības traucējumi, vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi, taču izkrišanas iemesli var būt nepareiza to kopšana ikdienā – ilgstoša pakļaušana karstuma iedarbībai, nepareizu kopšanas līdzekļu izvēle un lietošana. Ir normāli, ja dienā izkrīt 50-100 matu.
• Sausi mati
  Sausi mati izskatās nedzīvi, ir viegli lūstoši, tiem nav dabīga spīduma, ir sašķēlusies gali un trūkst elastības. Mati ir sausi, jo tiem trūkst dabisko taukvielu – galvas ādā esošo tauku dziedzeru darbība ir traucēta un tāpēc mati netiek apgādāti ar taukvielām nepieciešamajā daudzumā. Visbiežāk mati kļūst sausi pēc ķīmiskās apstrādes, pēc regulāras karstuma iedarbības – fēnošanas, veidošanas, matu sausumu ietekme arī saule, vējš, aukstums. Sausi mati var būt arī iedzimti, dabiski sprogaini mati bieži vien ir sausi.
• Taukaini mati
  Taukaini mati rodas no iekšējās sekrēcijas darbības traucējumiem, arī ja galvas ādas virsma netiek savlaicīgi atbrīvota no epidermas atmirušajām šūnām – tās aizsprosto tauku dziedzerus un traucē vielmaiņas procesus. Matu tips atbilst galvas ādas tipam. Mati ātri taukojas, ir smagnēji, grūti pakļaujas ieveidošanai.
• Trausli mati
  Trausli mati ir smalki, nespodri, krīt ārā, pūkojas, ir sašķēlušies matu gali. Visbiežāk tas ir nepareizas kopšanas (ķīmiska un karstuma iedarbība), arī sausās seborejas rezultāts, taču problēma var būt iedzimta.

Figūra

• Celulīts
  Celulīts ir nepareizas formas taukaudi jeb lokalizēta lipodistrofija, kas koncentrējas vienā vai vairākos ķermeņa rajonos, un izpaužas kā bedrīšu un iedobīšu veidošanās ādas virsmā. Celulīta veidošanās visbiežāk saistīta ar nepietiekamā daudzumā izvadītām liekajām vielām no organisma, nepareizu uzturu (ar pārāk lielu tauku, sāļu un cukura daudzumu), celulīta veidošanos var sekmēt arī traucēta asinsrite un sēdošs darbs. Ir divi celulīta veidi – cietais un mīkstais.
• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Strijas
  Strijas ir ādas plīsums, kas izveidojies no audu izstiepšanas, tas ir defekts dermas līmenī. Sākotnējā stadijā tās izskatās kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā un ir 1-7 cm garas, pēc 3-18 mēnešiem tās kļūst gaišākas. Striju veidošanos ietekmē vīrišķā hormona testosterona svārstības, straujas ķermeņa apveida un svara svārstības, grūtniecība, saistaudu vājums, virsnieru un vairogdziedzera saslimšanas, iedzimtība.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Sejas ādas tipi

• Jaukta tipa sejas āda
  Jaukta tipa jeb kombinētai sejas ādai raksturīgs tekstūras nevienmērīgums – tā ir taukaina un spīd uz deguna, pieres un zoda, taču pārējā sejas daļā var būt sausa. Šādai ādai novērojams pazemināts mitruma sastāvs un pavājināta asinsrite, seja var būt klāta ar sārtiem lūpošiem plankumiem un pinnēm. Dažādo tipu āda rada grūtības piemērota kopšanas līdzekļa izvēlē. Brieduma gados ādas tips mēdz izlīdzināties.
• Sausa āda
  Sausa āda ir neelastīga, raupja, var būt apsārtusi, niezoša un zvīņaina, tai raksturīga savilkuma sajūta. Ādas sausums var izraisīt dermatītu. Ādas sausumu var ietekmēt aukstums, vējš, strauja klimata maiņa, nepareizas kosmētikas un ziepju lietošana, medikamenti, āda kļūst sausa arī cilvēkam novecojot, jo palēninās šūnu atjaunošanās process. Sausa āda var liecināt arī par ādas slimībām – dermatītu , psoriāzi, ihtiozi u.c.
• Taukaina sejas āda
  Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku vīrišķā hormona aktivitātes iespaidā. Ādai raksturīgs raupjums un paplašinātas poras T-zonā – uz pieres, deguna un zoda, uz tās ir tendence veidoties pūtītēm un iekaisumiem.

Ķirurģija

• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Acis

• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nogurušas acis
  Nogurušām acīm raksturīga asarošana vai sausuma sajūta, dedzināšana, sāpes, galvas vai sprandas sāpes, izplūdusi redze, nieze, smaguma sajūta un apsārtums. Nogurušu acu sindromu parasti izraisa alerģijas, t.sk. nepareizu kosmētisko līdzekļu lietošana, putekļi, ilgstoša datora lietošana bez acu atpūtas u.c. ārējie kairinātāji.
• Tumši loki, tumši loki zem acīm
  Tumšus lokus zem acīm var izraisīt aknu, nieru un endokrīnās sistēmas darbības traucējumi, mikrocirkulācijas palēnināšanās acu zonā, slimību attīstība, alerģija, pārmērīga pigmentācija, iedzimtība, arī strauja novājēšana. Tumšo loku veidošanos veicina fakts, ka acu zona āda ir ļoti plāna un tuvu tai atrodas asinsvadi.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.

Figūra

• Celulīts
  Celulīts ir nepareizas formas taukaudi jeb lokalizēta lipodistrofija, kas koncentrējas vienā vai vairākos ķermeņa rajonos, un izpaužas kā bedrīšu un iedobīšu veidošanās ādas virsmā. Celulīta veidošanās visbiežāk saistīta ar nepietiekamā daudzumā izvadītām liekajām vielām no organisma, nepareizu uzturu (ar pārāk lielu tauku, sāļu un cukura daudzumu), celulīta veidošanos var sekmēt arī traucēta asinsrite un sēdošs darbs. Ir divi celulīta veidi – cietais un mīkstais.
• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Strijas
  Strijas ir ādas plīsums, kas izveidojies no audu izstiepšanas, tas ir defekts dermas līmenī. Sākotnējā stadijā tās izskatās kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā un ir 1-7 cm garas, pēc 3-18 mēnešiem tās kļūst gaišākas. Striju veidošanos ietekmē vīrišķā hormona testosterona svārstības, straujas ķermeņa apveida un svara svārstības, grūtniecība, saistaudu vājums, virsnieru un vairogdziedzera saslimšanas, iedzimtība.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Sejas ādas tipi

• Jaukta tipa sejas āda
  Jaukta tipa jeb kombinētai sejas ādai raksturīgs tekstūras nevienmērīgums – tā ir taukaina un spīd uz deguna, pieres un zoda, taču pārējā sejas daļā var būt sausa. Šādai ādai novērojams pazemināts mitruma sastāvs un pavājināta asinsrite, seja var būt klāta ar sārtiem lūpošiem plankumiem un pinnēm. Dažādo tipu āda rada grūtības piemērota kopšanas līdzekļa izvēlē. Brieduma gados ādas tips mēdz izlīdzināties.
• Sausa āda
  Sausa āda ir neelastīga, raupja, var būt apsārtusi, niezoša un zvīņaina, tai raksturīga savilkuma sajūta. Ādas sausums var izraisīt dermatītu. Ādas sausumu var ietekmēt aukstums, vējš, strauja klimata maiņa, nepareizas kosmētikas un ziepju lietošana, medikamenti, āda kļūst sausa arī cilvēkam novecojot, jo palēninās šūnu atjaunošanās process. Sausa āda var liecināt arī par ādas slimībām – dermatītu , psoriāzi, ihtiozi u.c.
• Taukaina sejas āda
  Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku vīrišķā hormona aktivitātes iespaidā. Ādai raksturīgs raupjums un paplašinātas poras T-zonā – uz pieres, deguna un zoda, uz tās ir tendence veidoties pūtītēm un iekaisumiem.

Ķirurģija

• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Matu problēmas

• Alopēcija, plikpaurība
  Plikpaurība (androģenētiskā alopēcija) sastopama gan vīriešiem, gan sievietēm, to izraisa testosterona līmeņa paaugstināšanās. Matu izkrišanu ietekmē hormonu un vecuma kombinācija, kas izraisa noteiktu folikulu skaita samazināšanos. Izkritušo matu vietā jauni neveidojas. Alopēcijas cēlonis var būt iedzimtība, ilgstošs stress, emocionāla pārpūle vai šoks, smaga vai hroniska slimība.
• Matu izkrišana
  Matu izkrišana (latīņu val. – alopecia) ir ādas vai vispārējo slimību izpausme, tā var būt pilnīga vai daļēja. Matu izkrišanas biežākie cēloņi – seboreja, infekcijas slimības, saindēšanās, nervu darbības traucējumi, vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi, taču izkrišanas iemesli var būt nepareiza to kopšana ikdienā – ilgstoša pakļaušana karstuma iedarbībai, nepareizu kopšanas līdzekļu izvēle un lietošana. Ir normāli, ja dienā izkrīt 50-100 matu.
• Sausi mati
  Sausi mati izskatās nedzīvi, ir viegli lūstoši, tiem nav dabīga spīduma, ir sašķēlusies gali un trūkst elastības. Mati ir sausi, jo tiem trūkst dabisko taukvielu – galvas ādā esošo tauku dziedzeru darbība ir traucēta un tāpēc mati netiek apgādāti ar taukvielām nepieciešamajā daudzumā. Visbiežāk mati kļūst sausi pēc ķīmiskās apstrādes, pēc regulāras karstuma iedarbības – fēnošanas, veidošanas, matu sausumu ietekme arī saule, vējš, aukstums. Sausi mati var būt arī iedzimti, dabiski sprogaini mati bieži vien ir sausi.
• Taukaini mati
  Taukaini mati rodas no iekšējās sekrēcijas darbības traucējumiem, arī ja galvas ādas virsma netiek savlaicīgi atbrīvota no epidermas atmirušajām šūnām – tās aizsprosto tauku dziedzerus un traucē vielmaiņas procesus. Matu tips atbilst galvas ādas tipam. Mati ātri taukojas, ir smagnēji, grūti pakļaujas ieveidošanai.
• Trausli mati
  Trausli mati ir smalki, nespodri, krīt ārā, pūkojas, ir sašķēlušies matu gali. Visbiežāk tas ir nepareizas kopšanas (ķīmiska un karstuma iedarbība), arī sausās seborejas rezultāts, taču problēma var būt iedzimta.

Figūra

• Celulīts
  Celulīts ir nepareizas formas taukaudi jeb lokalizēta lipodistrofija, kas koncentrējas vienā vai vairākos ķermeņa rajonos, un izpaužas kā bedrīšu un iedobīšu veidošanās ādas virsmā. Celulīta veidošanās visbiežāk saistīta ar nepietiekamā daudzumā izvadītām liekajām vielām no organisma, nepareizu uzturu (ar pārāk lielu tauku, sāļu un cukura daudzumu), celulīta veidošanos var sekmēt arī traucēta asinsrite un sēdošs darbs. Ir divi celulīta veidi – cietais un mīkstais.
• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Strijas
  Strijas ir ādas plīsums, kas izveidojies no audu izstiepšanas, tas ir defekts dermas līmenī. Sākotnējā stadijā tās izskatās kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā un ir 1-7 cm garas, pēc 3-18 mēnešiem tās kļūst gaišākas. Striju veidošanos ietekmē vīrišķā hormona testosterona svārstības, straujas ķermeņa apveida un svara svārstības, grūtniecība, saistaudu vājums, virsnieru un vairogdziedzera saslimšanas, iedzimtība.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Sejas ādas tipi

• Jaukta tipa sejas āda
  Jaukta tipa jeb kombinētai sejas ādai raksturīgs tekstūras nevienmērīgums – tā ir taukaina un spīd uz deguna, pieres un zoda, taču pārējā sejas daļā var būt sausa. Šādai ādai novērojams pazemināts mitruma sastāvs un pavājināta asinsrite, seja var būt klāta ar sārtiem lūpošiem plankumiem un pinnēm. Dažādo tipu āda rada grūtības piemērota kopšanas līdzekļa izvēlē. Brieduma gados ādas tips mēdz izlīdzināties.
• Sausa āda
  Sausa āda ir neelastīga, raupja, var būt apsārtusi, niezoša un zvīņaina, tai raksturīga savilkuma sajūta. Ādas sausums var izraisīt dermatītu. Ādas sausumu var ietekmēt aukstums, vējš, strauja klimata maiņa, nepareizas kosmētikas un ziepju lietošana, medikamenti, āda kļūst sausa arī cilvēkam novecojot, jo palēninās šūnu atjaunošanās process. Sausa āda var liecināt arī par ādas slimībām – dermatītu , psoriāzi, ihtiozi u.c.
• Taukaina sejas āda
  Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku vīrišķā hormona aktivitātes iespaidā. Ādai raksturīgs raupjums un paplašinātas poras T-zonā – uz pieres, deguna un zoda, uz tās ir tendence veidoties pūtītēm un iekaisumiem.

Figūra

• Celulīts
  Celulīts ir nepareizas formas taukaudi jeb lokalizēta lipodistrofija, kas koncentrējas vienā vai vairākos ķermeņa rajonos, un izpaužas kā bedrīšu un iedobīšu veidošanās ādas virsmā. Celulīta veidošanās visbiežāk saistīta ar nepietiekamā daudzumā izvadītām liekajām vielām no organisma, nepareizu uzturu (ar pārāk lielu tauku, sāļu un cukura daudzumu), celulīta veidošanos var sekmēt arī traucēta asinsrite un sēdošs darbs. Ir divi celulīta veidi – cietais un mīkstais.
• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Strijas
  Strijas ir ādas plīsums, kas izveidojies no audu izstiepšanas, tas ir defekts dermas līmenī. Sākotnējā stadijā tās izskatās kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā un ir 1-7 cm garas, pēc 3-18 mēnešiem tās kļūst gaišākas. Striju veidošanos ietekmē vīrišķā hormona testosterona svārstības, straujas ķermeņa apveida un svara svārstības, grūtniecība, saistaudu vājums, virsnieru un vairogdziedzera saslimšanas, iedzimtība.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Sejas ādas tipi

• Jaukta tipa sejas āda
  Jaukta tipa jeb kombinētai sejas ādai raksturīgs tekstūras nevienmērīgums – tā ir taukaina un spīd uz deguna, pieres un zoda, taču pārējā sejas daļā var būt sausa. Šādai ādai novērojams pazemināts mitruma sastāvs un pavājināta asinsrite, seja var būt klāta ar sārtiem lūpošiem plankumiem un pinnēm. Dažādo tipu āda rada grūtības piemērota kopšanas līdzekļa izvēlē. Brieduma gados ādas tips mēdz izlīdzināties.
• Sausa āda
  Sausa āda ir neelastīga, raupja, var būt apsārtusi, niezoša un zvīņaina, tai raksturīga savilkuma sajūta. Ādas sausums var izraisīt dermatītu. Ādas sausumu var ietekmēt aukstums, vējš, strauja klimata maiņa, nepareizas kosmētikas un ziepju lietošana, medikamenti, āda kļūst sausa arī cilvēkam novecojot, jo palēninās šūnu atjaunošanās process. Sausa āda var liecināt arī par ādas slimībām – dermatītu , psoriāzi, ihtiozi u.c.
• Taukaina sejas āda
  Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku vīrišķā hormona aktivitātes iespaidā. Ādai raksturīgs raupjums un paplašinātas poras T-zonā – uz pieres, deguna un zoda, uz tās ir tendence veidoties pūtītēm un iekaisumiem.

Nagu problēmas

• Kāju sēnīte
  Kāju sēnītei raksturīga ādas lobīšanās, pēdu un pirkstu ādas sprēgāšana, balts aplikums, veidojas ādas sabiezējumi, īpaši uz papēžiem, ir sāpīgas plaisas starp pirkstiem. Pirmās pazīmes var būt apsārtums vai piepampums kopā ar niezi. Sēnītes rašanos var veicināt plakanā pēda un šaura starpa starp pirkstiem, silta un mitra vide. Dažkārt sēnīti pavada nepatīkams aromāts.
• Nagu sēnīte
  Nagu sēnīte ir infekcijas slimība, kas vizuāli izpaužas kā dzelteni, brūni vai pelēcīgi nagi, kas kļūst biezi, trausli un drūpoši. Arī sēnītes skartā āda kļūst biezāka un saplaisā, rodas pietūkums, sāpes u.c. ādas bojājumi. Ar sēnīšu infekciju var inficēties publiskās vietās – baseinā, pirtī, dušā, sporta zālē, lietojot kopīgu dvieli vai apģērbu. Sēnītes rašanos veicina arī slikta imunitāte, mitri, silti, pārāk mazi apavi. Neārstēta sēnīte var pāriet no viena naga uz pārējiem.
• Noslāņojušies nagi
  Nagi ir trausli, lobās, ar laiku kļūst plānāki, uz tiem var būt vertikālas rievas. Viens no iemesliem var būt bieza nagu laku maiņa, taču parasti šī problēma saistīta ar vitamīnu trūkumu organismā.
• Trausli nagi
  Trausli nagi bieži vien ir ļoti sausi, lūzt un tas liecina, ka tiem trūkst taukskābes. Nagiem var būt garenas rievas un vertikālas plaisas kas atdala vairākus naga slāņus (sašķēlušies nagi), tie ir zaudējuši savu elastību. Nagu trauslums rodas no pārliekas nagu pakļaušanas mitrumam un sadzīves ķīmijai, nekvalitatīvu nagu laku lietošanas, nepareizas vīlēšanas, ka arī vitamīnu un minerālvielu trūkuma organismā. Ziema nagi kļūst trauslāki, jo ir pakļauti krasām temperatūras svārstībām.

Matu problēmas

• Alopēcija, plikpaurība
  Plikpaurība (androģenētiskā alopēcija) sastopama gan vīriešiem, gan sievietēm, to izraisa testosterona līmeņa paaugstināšanās. Matu izkrišanu ietekmē hormonu un vecuma kombinācija, kas izraisa noteiktu folikulu skaita samazināšanos. Izkritušo matu vietā jauni neveidojas. Alopēcijas cēlonis var būt iedzimtība, ilgstošs stress, emocionāla pārpūle vai šoks, smaga vai hroniska slimība.
• Matu izkrišana
  Matu izkrišana (latīņu val. – alopecia) ir ādas vai vispārējo slimību izpausme, tā var būt pilnīga vai daļēja. Matu izkrišanas biežākie cēloņi – seboreja, infekcijas slimības, saindēšanās, nervu darbības traucējumi, vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi, taču izkrišanas iemesli var būt nepareiza to kopšana ikdienā – ilgstoša pakļaušana karstuma iedarbībai, nepareizu kopšanas līdzekļu izvēle un lietošana. Ir normāli, ja dienā izkrīt 50-100 matu.
• Sausi mati
  Sausi mati izskatās nedzīvi, ir viegli lūstoši, tiem nav dabīga spīduma, ir sašķēlusies gali un trūkst elastības. Mati ir sausi, jo tiem trūkst dabisko taukvielu – galvas ādā esošo tauku dziedzeru darbība ir traucēta un tāpēc mati netiek apgādāti ar taukvielām nepieciešamajā daudzumā. Visbiežāk mati kļūst sausi pēc ķīmiskās apstrādes, pēc regulāras karstuma iedarbības – fēnošanas, veidošanas, matu sausumu ietekme arī saule, vējš, aukstums. Sausi mati var būt arī iedzimti, dabiski sprogaini mati bieži vien ir sausi.
• Taukaini mati
  Taukaini mati rodas no iekšējās sekrēcijas darbības traucējumiem, arī ja galvas ādas virsma netiek savlaicīgi atbrīvota no epidermas atmirušajām šūnām – tās aizsprosto tauku dziedzerus un traucē vielmaiņas procesus. Matu tips atbilst galvas ādas tipam. Mati ātri taukojas, ir smagnēji, grūti pakļaujas ieveidošanai.
• Trausli mati
  Trausli mati ir smalki, nespodri, krīt ārā, pūkojas, ir sašķēlušies matu gali. Visbiežāk tas ir nepareizas kopšanas (ķīmiska un karstuma iedarbība), arī sausās seborejas rezultāts, taču problēma var būt iedzimta.

Nagu problēmas

• Kāju sēnīte
  Kāju sēnītei raksturīga ādas lobīšanās, pēdu un pirkstu ādas sprēgāšana, balts aplikums, veidojas ādas sabiezējumi, īpaši uz papēžiem, ir sāpīgas plaisas starp pirkstiem. Pirmās pazīmes var būt apsārtums vai piepampums kopā ar niezi. Sēnītes rašanos var veicināt plakanā pēda un šaura starpa starp pirkstiem, silta un mitra vide. Dažkārt sēnīti pavada nepatīkams aromāts.
• Nagu sēnīte
  Nagu sēnīte ir infekcijas slimība, kas vizuāli izpaužas kā dzelteni, brūni vai pelēcīgi nagi, kas kļūst biezi, trausli un drūpoši. Arī sēnītes skartā āda kļūst biezāka un saplaisā, rodas pietūkums, sāpes u.c. ādas bojājumi. Ar sēnīšu infekciju var inficēties publiskās vietās – baseinā, pirtī, dušā, sporta zālē, lietojot kopīgu dvieli vai apģērbu. Sēnītes rašanos veicina arī slikta imunitāte, mitri, silti, pārāk mazi apavi. Neārstēta sēnīte var pāriet no viena naga uz pārējiem.
• Noslāņojušies nagi
  Nagi ir trausli, lobās, ar laiku kļūst plānāki, uz tiem var būt vertikālas rievas. Viens no iemesliem var būt bieza nagu laku maiņa, taču parasti šī problēma saistīta ar vitamīnu trūkumu organismā.
• Trausli nagi
  Trausli nagi bieži vien ir ļoti sausi, lūzt un tas liecina, ka tiem trūkst taukskābes. Nagiem var būt garenas rievas un vertikālas plaisas kas atdala vairākus naga slāņus (sašķēlušies nagi), tie ir zaudējuši savu elastību. Nagu trauslums rodas no pārliekas nagu pakļaušanas mitrumam un sadzīves ķīmijai, nekvalitatīvu nagu laku lietošanas, nepareizas vīlēšanas, ka arī vitamīnu un minerālvielu trūkuma organismā. Ziema nagi kļūst trauslāki, jo ir pakļauti krasām temperatūras svārstībām.

Matu problēmas

• Alopēcija, plikpaurība
  Plikpaurība (androģenētiskā alopēcija) sastopama gan vīriešiem, gan sievietēm, to izraisa testosterona līmeņa paaugstināšanās. Matu izkrišanu ietekmē hormonu un vecuma kombinācija, kas izraisa noteiktu folikulu skaita samazināšanos. Izkritušo matu vietā jauni neveidojas. Alopēcijas cēlonis var būt iedzimtība, ilgstošs stress, emocionāla pārpūle vai šoks, smaga vai hroniska slimība.
• Matu izkrišana
  Matu izkrišana (latīņu val. – alopecia) ir ādas vai vispārējo slimību izpausme, tā var būt pilnīga vai daļēja. Matu izkrišanas biežākie cēloņi – seboreja, infekcijas slimības, saindēšanās, nervu darbības traucējumi, vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi, taču izkrišanas iemesli var būt nepareiza to kopšana ikdienā – ilgstoša pakļaušana karstuma iedarbībai, nepareizu kopšanas līdzekļu izvēle un lietošana. Ir normāli, ja dienā izkrīt 50-100 matu.
• Sausi mati
  Sausi mati izskatās nedzīvi, ir viegli lūstoši, tiem nav dabīga spīduma, ir sašķēlusies gali un trūkst elastības. Mati ir sausi, jo tiem trūkst dabisko taukvielu – galvas ādā esošo tauku dziedzeru darbība ir traucēta un tāpēc mati netiek apgādāti ar taukvielām nepieciešamajā daudzumā. Visbiežāk mati kļūst sausi pēc ķīmiskās apstrādes, pēc regulāras karstuma iedarbības – fēnošanas, veidošanas, matu sausumu ietekme arī saule, vējš, aukstums. Sausi mati var būt arī iedzimti, dabiski sprogaini mati bieži vien ir sausi.
• Taukaini mati
  Taukaini mati rodas no iekšējās sekrēcijas darbības traucējumiem, arī ja galvas ādas virsma netiek savlaicīgi atbrīvota no epidermas atmirušajām šūnām – tās aizsprosto tauku dziedzerus un traucē vielmaiņas procesus. Matu tips atbilst galvas ādas tipam. Mati ātri taukojas, ir smagnēji, grūti pakļaujas ieveidošanai.
• Trausli mati
  Trausli mati ir smalki, nespodri, krīt ārā, pūkojas, ir sašķēlušies matu gali. Visbiežāk tas ir nepareizas kopšanas (ķīmiska un karstuma iedarbība), arī sausās seborejas rezultāts, taču problēma var būt iedzimta.

Figūra

• Celulīts
  Celulīts ir nepareizas formas taukaudi jeb lokalizēta lipodistrofija, kas koncentrējas vienā vai vairākos ķermeņa rajonos, un izpaužas kā bedrīšu un iedobīšu veidošanās ādas virsmā. Celulīta veidošanās visbiežāk saistīta ar nepietiekamā daudzumā izvadītām liekajām vielām no organisma, nepareizu uzturu (ar pārāk lielu tauku, sāļu un cukura daudzumu), celulīta veidošanos var sekmēt arī traucēta asinsrite un sēdošs darbs. Ir divi celulīta veidi – cietais un mīkstais.
• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Strijas
  Strijas ir ādas plīsums, kas izveidojies no audu izstiepšanas, tas ir defekts dermas līmenī. Sākotnējā stadijā tās izskatās kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā un ir 1-7 cm garas, pēc 3-18 mēnešiem tās kļūst gaišākas. Striju veidošanos ietekmē vīrišķā hormona testosterona svārstības, straujas ķermeņa apveida un svara svārstības, grūtniecība, saistaudu vājums, virsnieru un vairogdziedzera saslimšanas, iedzimtība.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Sejas ādas tipi

• Jaukta tipa sejas āda
  Jaukta tipa jeb kombinētai sejas ādai raksturīgs tekstūras nevienmērīgums – tā ir taukaina un spīd uz deguna, pieres un zoda, taču pārējā sejas daļā var būt sausa. Šādai ādai novērojams pazemināts mitruma sastāvs un pavājināta asinsrite, seja var būt klāta ar sārtiem lūpošiem plankumiem un pinnēm. Dažādo tipu āda rada grūtības piemērota kopšanas līdzekļa izvēlē. Brieduma gados ādas tips mēdz izlīdzināties.
• Sausa āda
  Sausa āda ir neelastīga, raupja, var būt apsārtusi, niezoša un zvīņaina, tai raksturīga savilkuma sajūta. Ādas sausums var izraisīt dermatītu. Ādas sausumu var ietekmēt aukstums, vējš, strauja klimata maiņa, nepareizas kosmētikas un ziepju lietošana, medikamenti, āda kļūst sausa arī cilvēkam novecojot, jo palēninās šūnu atjaunošanās process. Sausa āda var liecināt arī par ādas slimībām – dermatītu , psoriāzi, ihtiozi u.c.
• Taukaina sejas āda
  Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku vīrišķā hormona aktivitātes iespaidā. Ādai raksturīgs raupjums un paplašinātas poras T-zonā – uz pieres, deguna un zoda, uz tās ir tendence veidoties pūtītēm un iekaisumiem.

Ķirurģija

• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Acis

• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nogurušas acis
  Nogurušām acīm raksturīga asarošana vai sausuma sajūta, dedzināšana, sāpes, galvas vai sprandas sāpes, izplūdusi redze, nieze, smaguma sajūta un apsārtums. Nogurušu acu sindromu parasti izraisa alerģijas, t.sk. nepareizu kosmētisko līdzekļu lietošana, putekļi, ilgstoša datora lietošana bez acu atpūtas u.c. ārējie kairinātāji.
• Tumši loki, tumši loki zem acīm
  Tumšus lokus zem acīm var izraisīt aknu, nieru un endokrīnās sistēmas darbības traucējumi, mikrocirkulācijas palēnināšanās acu zonā, slimību attīstība, alerģija, pārmērīga pigmentācija, iedzimtība, arī strauja novājēšana. Tumšo loku veidošanos veicina fakts, ka acu zona āda ir ļoti plāna un tuvu tai atrodas asinsvadi.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.

Figūra

• Celulīts
  Celulīts ir nepareizas formas taukaudi jeb lokalizēta lipodistrofija, kas koncentrējas vienā vai vairākos ķermeņa rajonos, un izpaužas kā bedrīšu un iedobīšu veidošanās ādas virsmā. Celulīta veidošanās visbiežāk saistīta ar nepietiekamā daudzumā izvadītām liekajām vielām no organisma, nepareizu uzturu (ar pārāk lielu tauku, sāļu un cukura daudzumu), celulīta veidošanos var sekmēt arī traucēta asinsrite un sēdošs darbs. Ir divi celulīta veidi – cietais un mīkstais.
• Liekais svars, aptaukošanās
  Aptaukošanās jeb adipozitāte ir pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, jo īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem – palielinoties varam vispirms tauku šūnas paliek lielākas, ar laiku to skaits pieaug. Aptaukošanās cēlonis var būt regulāra pārēšanās, mazkustīgs dzīvesveids, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, CNS bojājumi, arī iedzimtība var ietekmēt aptaukošanos.
• Strijas
  Strijas ir ādas plīsums, kas izveidojies no audu izstiepšanas, tas ir defekts dermas līmenī. Sākotnējā stadijā tās izskatās kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā un ir 1-7 cm garas, pēc 3-18 mēnešiem tās kļūst gaišākas. Striju veidošanos ietekmē vīrišķā hormona testosterona svārstības, straujas ķermeņa apveida un svara svārstības, grūtniecība, saistaudu vājums, virsnieru un vairogdziedzera saslimšanas, iedzimtība.
• Traucēta limfas attece
  Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos, kas izpaužas kā tūska (piplūde ir saglabāta, bet atplūde ir apgrūtināta). Limfas atteces traucējumi var būt iedzimti, taču iemesls var būt traumas, operācijas, kaulu lūzumi, staru terapija. Limfas atteces traucējumi ir atkarīgi arī no hormonālajām izmaiņām. Neārstēti limfas atteces traucējumi var pāraugt limfostāzē.
• Tūska
  Tūska (latīņu val. – oedema) ir pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, kas kļūst pamanāma, kad šķidruma aizture organismā pārsniedz 2 litrus. Tūska var būt vispārēja, taču visbiežāk tā rodas kājās un tās cēloņi var būt vēnu saslimšanas, palielināts svars un grūtniecība, sirds mazspēja, plaušu, vairogdziedzera saslimšanas, cukura diabēts u.c. slimības, mazkustīgums, karstums, ādas apdegumi. Tūska uz plakstiņiem, sejas un rokām liecina par nieru problēmām, arī alkohols un nikotīns izraisa sejas tūsku.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.

Ādas problēmas

• Ādas plaisāšana, ādas plaisas, saplaisājusi āda
  Āda sāk plaisāt no sausuma, kas izskaidrojams ar nepietiekamu tauku daudzumu. Caur plaisiņām ādā iekļūst kairinātāji, kas veicina mitruma zudumu un ādas izžūšanu. Saplaisājušai ādai raksturīga nieze, kas var veicināt iekaisuma rašanos. Šādu problēmu var radīt vitamīnu un minerālu trūkums, saslimšanas, medikamentu lietošana, sadzīves ķīmijas vai nepareizas kosmētikas izmantošana u.c. ārējie faktori.
• Apsārtusi āda
  Apsārtumam var būt dažādi iemesli – paplašināti asinsvadi (kuperoze), izteikts asinsvadu zīmējums, apsaldējums, sarkanā vilkēde – slimība, kas izraisa izmaiņas ādā, seborejiskais dermatīts. Iemesls var būt arī saistīts ar nervu sistēmas un asinsrites traucējumiem, iekšējo orgānu saslimšanām. Ādas apsārtumu var ietekmēt sals, saule, lietus, vējš, ka arī krasas temperatūras izmaiņas. Tā var būt alerģiska reakcija uz pārtiku – asiem, garšvielām pārbagātiem ēdieniem u.c.
• Dermatīts
  Dermatīts (atopiskais dermatīts) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko var radīt mehāniski (t.sk. rupja, kairinoša apģērba berze), ķīmiski (t.sk. kosmētika, krēmi, šampūni, mazgājamie līdzekļi), fizikāli un bioloģiski kairinātāji, stress, arī uztura alerģija. Tā izpaužas kā dažāda veida izsitumi, kam raksturīga nieze, āda ir sausa un jūtīga. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. Dermatīts skar gan bērnus, gan pieaugušos, tas var būt saistīts ar iedzimtību.
• Jūtīga āda
  Jūtīga āda ir plāna, biezi vien apsārtusi, tai ir tieksme uz alerģiju, var būt vērojams asinsvadu tīklojums uz vaigiem un deguna, tai raksturīga velkoša un kņudoša sajūta. Jūtīga var būt jebkura tipa āda – sausa, taukaina, normāla un kombinēta. Jūtīga āda ir cilvēkiem, kas kādreiz cietuši no saules vai ķīmisku vielu izraisīta apdeguma. Sals, saule, vējš, krasas temperatūras maiņas var veicināt ādas jūtīgumu, tā var paaugstināties pubertātes, grūtniecības vai menopauzes laikā. Jūtīga āda noveco straujāk.
• Kārpas, papilomas vīruss
  Kārpas izraisa papilomas vīruss, ar kuru var inficēties publiskās vietās – baseina, pirtī, saunā u.c. Visbiežāk kārpas parādās uz plaukstām, uz pirkstu galiem un ap nagiem, kur ir nelielas plaisiņas, tās var būt arī uz sejas un plakstiņiem. Kārpas izpaužas ka ādas sabiezējums, tas var būt ādas krāsā vai nedaudz tumšāks. Papilomas vīrusam pakļauti cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, toksīniem piesārņotu organismu. Kārpām nav ļaundabīgas ietekmes uz organismu, tās rada estētisku un psiholoģisku problēmu. Ir sastopami ap 80 karpu veidu, kas atšķiras pēc anatomiskā novietojuma un izskata.
• Krunciņas, grumbas
  Grumbas rodas sejas muskuļu darbības jeb kontrakciju rezultātā. Regulāri tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tāpēc sākotnējā stadijā tās tiek dēvētas par mīmikas krunciņām, kas līdz ar ģenētisko novecošanos pāraug grumbās, jo āda atūdeņojas un zaudē savu elastību. Līdzās ģenētiskās novecošanās faktoram grumbu veidošanos ietekmē apkārtējā vide, brīvie radikāļi, nepietiekams vitamīnu daudzums, stress. 10 gadu laikā par 6 % samazinās ādas biezums.
• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Paplašinātas poras
  Paplašinātas poras parasti ir raksturīgas taukainai sejas ādai, ir novērojamas uz deguna, pieres un zoda. Pubertātes periodā poras veidojas tāpēc, ka pārmērīgi izdalās tauki, tad tās novērojamas arī ādai bez iekaisumiem un pumpām.
• Pastiprināta pigmentācija, pigmentācija, pigmentācijas plankumi
  Pigmentācija ir krāsvielu nogulsnēšanās audos. Ādas pigmentāciju rada organismā esošās šūnas, kas atrodas ādas virskārtā – melanocīti (izstrādā tumšo pigmentu). Pastiprinātu pigmentāciju var sekmēt grūtniecība, arī sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju sauļojoties var veidoties plankumi, tos var veicināt ģenētiskā iedzimtība, medikamentu lietošana apvienojumā ar sauļošanos, kosmētiskie līdzekļi un smaržas, kuru sastāvā ir bergamona eļļa vai augļskābes, saules iedarbība uz svaigām rētām vai tikko izspiestām pinnēm. Pigmentāciju iedala trīs grupās - virspusējā, dziļā un jauktā.
• Pastiprināta svīšana
  Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze pārsvarā nav bīstama veselībai, tā ir estētiska un psiholoģiska problēma, bieži saistīta ar stresu. Svīšanas laikā organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulāciju. Sviedru pH līmenim uz ādas virsmas ir svarīga loma organisma cīņā ar sēnīšu un bakteriālām infekcijām. Intensīva smaka var būt sekas hormonālajiem un vielmaiņas traucējumiem. Hiperhidroze var būt difūza (sviedri izdalās gandrīz uz visa ķermeņa) un lokāla (svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas).
• Pastiprināts apmatojums, liekais apmatojums, hirsūtisms
  Pastiprināta apmatojuma jeb hirsūtisma cēlonis ir pārmērīgs vīrišķo dzimumhormonu androgēnu daudzums sievietes organismā jeb hiperandrogēnija. Pastiprināts apmatojums veidojas uz zoda, augšlūpas, krūtīm, kājām, rokām. Hirsūtismu var izraisīt arī olnīcu funkciju traucējumi un tas var būt arī iedzimts.
• Pinnes
  Pinnes jeb pūtītes (latīņu val. – acne) ir ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība, kas izpaužas kā strutaini iekaisumi, kas skar seju, muguru, krūtis. Galvenais izsitumu rašanās iemesls pusaudžu vecumā ir hormonu disbalanss. Slimībai raksturīgi poru aizsprostojumi (komedoni), strutainas pūtītes un samezglojumi.
• Rētas, pēcoperācijas rētas
  Rēta ir blīvu saistaudu apvidus, kas radies dažādu audu defekta vietā – bojāgājušos audus aizstāj saistaudi. Rētas smaguma pakāpi var ietekmēt brūces lielums un dziļums, asins apgāde bojātajā vietā, ādas biezums, krāsa un tās virziens. Rētas veidojas pēc apdegumiem, ķirurģiskas iejaukšanās, traumām, iekaisuma procesiem, kodumiem, neprofesionāliem tetovējumiem u.c.
• Varžacis
  Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējumi, to cēlonis ir ilgstoša un regulāra mehāniska berze vai spiediens, ko rada nepiemēroti apavi. Visbiežāk tās veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem. Varžacs – ādas sabiezējums spiež uz nervu galiem, tādēļ tas ir sapīgs. Cēlonis var būt arī ortopēdiskas problēmas un profesionālas īpatnības – sports, dejas, no kā rodas pēdu izliekuma izmaiņas un kauliņu deformācija.
• Veidojumi uz sejas
  Uz sejas var izveidoties dažādi labdabīgi audzēji - asinsvadu veidojumi - anigomas, rozācijas, vēnu paplašinājumi, lipomas, uz plakstiņiem var izveidoties hondromas, lipomas un fibromas – skrimšļu, taukaudu un saistaudu audzēji u.c.

Sejas ādas tipi

• Jaukta tipa sejas āda
  Jaukta tipa jeb kombinētai sejas ādai raksturīgs tekstūras nevienmērīgums – tā ir taukaina un spīd uz deguna, pieres un zoda, taču pārējā sejas daļā var būt sausa. Šādai ādai novērojams pazemināts mitruma sastāvs un pavājināta asinsrite, seja var būt klāta ar sārtiem lūpošiem plankumiem un pinnēm. Dažādo tipu āda rada grūtības piemērota kopšanas līdzekļa izvēlē. Brieduma gados ādas tips mēdz izlīdzināties.
• Sausa āda
  Sausa āda ir neelastīga, raupja, var būt apsārtusi, niezoša un zvīņaina, tai raksturīga savilkuma sajūta. Ādas sausums var izraisīt dermatītu. Ādas sausumu var ietekmēt aukstums, vējš, strauja klimata maiņa, nepareizas kosmētikas un ziepju lietošana, medikamenti, āda kļūst sausa arī cilvēkam novecojot, jo palēninās šūnu atjaunošanās process. Sausa āda var liecināt arī par ādas slimībām – dermatītu , psoriāzi, ihtiozi u.c.
• Taukaina sejas āda
  Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku vīrišķā hormona aktivitātes iespaidā. Ādai raksturīgs raupjums un paplašinātas poras T-zonā – uz pieres, deguna un zoda, uz tās ir tendence veidoties pūtītēm un iekaisumiem.

Ķirurģija

• Nokarena āda, ādas ptoze
  Nokarena āda jeb ādas ptoze veidojās tad, kad saistaudus saistošais un nostiprinošais pamatelements kolagēns sabrūk, radot izmaiņas ādas struktūrā. Šī problēma rodas līdz ar fizioloģisko novecošanos – šūnu aktivitāte un spēja novecojušās šķiedras aizvietot ar jaunām samazinās. Problēma saistīta arī ar nepietiekamu muskuļu noslogojumu un grūtniecību, kad ne vienmēr ādas elasticitāte spēj atjaunot tās sākotnējo formu.
• Vēnas, varikoze, palašinātas vēnas
  Vēnu varikoze ir zemādas vēnu paplašināšanās, kas rodas tāpēc, ka vēnu sieniņas nespēj izturēt palielināto asinsspiedienu, virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – virzīt asinis uz sirdi un veidojas asins sastrēgums kājās. Slimās vēnas ir tumši sarkanā vai zilā krāsā, pietūkušas un paplašinātas, izspiedušās uz āru, var veidot mezglus. Kājas ātri nogurst, var būt spiedoša sajūta ikros, pietūkušas potītes dienas beigās, naktī krampji. Zirnekļa tīklam līdzīgs redzams sīku asinsvadu tīklojums ir vēnu varikozes pirmā stadija. Sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka.