Parasti krievu pirts tiek veidota pēc principa - jo dabīgāka tā ir, jo mazāk cilvēka organismam ir jāpatērē spēki, lai pielāgotos tai. Temperatūra krievu pirtī ir atkarīga no gaisa mitruma tajā, piemēram, ja gaisa mitrums ir no 90 – 100%, tad gaisa temperatūra nedrīkst pārsniegt 70 grādu robežu. Šī iemesla dēļ pirtī svarīgs ir ne tikai gaisa grādu mērīšanas termometrs, bet arī mitruma mērītājs. Salīdzinot ar saunām, kur gaiss ir krietni sausāks, krievu pirtī dziļā organisma sasilšana tiek panākta maigākos apstākļos, jo mitrā gaisa vadītspēja ir daudz augstāka. Tā kā sasilšana notiek maigāk, organisma reakcija uz pēkšņo sasilšanu ir mazāk izteikta, cilvēkam tik ļoti nepastiprinās sirdsdarbība.
Krievu pirts no citām pirtīm atšķiras ar tās tradīcijām. Ejot krievu pirtī ir jāzina daudz un dažādi noteikumi. Lai no pirts iegūtu visus iespējamos labumus, rituāla veikšanu vajadzētu uzticēt profesionālim, jo pat no pareizas pirts iekurināšanas atkarīgs, kāda pašsajūta būs pēc iznākšanas no pirts.
Apmeklējot krievu pirti, ir jārēķinās ar krietni ilgāku laika patēriņu, salīdzinot ar saunu, jo iešana krievu pirtī tiek sadalīta vairākos posmos - karsēšanās, pēršanās, skalošanās. Pirtī iesaka iet kailam, lai process notiktu pēc iespējas dabiskāk, arī sviedriem ir jāizdalās dabiski, nevis jāiesūcas dvielī vai peldkostīmā.
Pie dažādiem pirtniekiem procedūra var atšķirties, jo katrs izvēlas, viņaprāt, pareizāko variantu, bet parasti sākumā notiek karsēšanās, kas veicina pastiprinātu sviedru izdalīšanos. Karsēšanās laikā var uz ķermeņa smērēt medu vai jebkādu citu līdzekli, kas baro, mitrina vai saudzē ādu. Pēc karsēšanās seko pēršanās, kuras laikā visbiežāk tiek izmantotas bērzu vai ozolu slotiņas. Tās pirms pēršanās ir jāizmērcē verdošā ūdenī noteiktu laika periodu. Visbiežāk pēršanu sāk no mugurpuses, tāpēc pirts apmeklētājam ir nepieciešams apgulties uz vēdera. Pēršana ir māksla, kas balstīta uz kompleksām zināšanām, tās laikā pirtnieks papildus uzmet garu, lai noturētu noteikto siltuma un mitruma līmeni pirts telpā. Arī pareiza pirts izkurināšana ir viens no galvenajiem pirtnieka pienākumiem. Pēc tam tiek klients pērts no priekšpuses, pērieni atkārtoti vairākas reizes - gan mugurpusei, gan priekšpusei. Pēc pēršanās dažkārt tiek piedāvāta pelde aukstā ūdenī, bet to var aizstāt arī ar vēsas dušas apmeklēšanu.
Pēc procedūras ir ieteicams lietot mitrinošu ādas krēmu, jo pirts var nedaudz sausināt ādu.
_2015_cover_2.jpg)
